Muska DOGE neveiksme: kur Vācijas taupības plāni neizdodas!

Muska DOGE neveiksme: kur Vācijas taupības plāni neizdodas!

Vācijas finansiālās problēmas ir pašreizējo diskusiju centrā, jo federālajai valdībai ir grūtības sagatavot savu budžetu. Tas skaidri parāda, ka finansiālās situācijas stabilizēšanai ir nepieciešami uzkrājumi un reformas.

Elona Muska programma DOGE, kuras ambiciozie ietaupījumu mērķi bija 30 procenti, līdz šim ir sasniegusi tikai 0,3 procentus. Šie notikumi pievienojas neveiksmīgo valdību taupības mēģinājumu sarakstam, kas skar arī Vāciju. Ir aicinājumi kritiski pārskatīt valsts izdevumus šajā valstī, jo ir daudzi atbalsta pasākumi, kas tiek uzskatīti par pārmērīgiem, piemēram, atbalsts zirņu fermentācijai un uz blokķēdes balstītas tirgus. Ziņojums šajā kontekstā Fokuss, ka ietaupījumi varētu novest pie malārijas, tuberkulozes un HIV ārstēšanai paredzēto medikamentu izslēgšanas, kas ļautu ietaupīt pat 400 miljonus ASV dolāru.

Federālie izdevumi īsumā

Visaptveroša federālo izdevumu analīze liecina, ka vairāk nekā puse no izdevumiem tiek novirzīti subsīdijām nerentabliem uzņēmumiem un privātpersonām. Šie izdevumi rada ievērojamu slogu valsts finansēm, un tiek apgalvots, ka federālajai valdībai būtu jāsamazina vajadzība pēc šādām subsīdijām, kā arī jāreformē pārskaitījumu sistēma.

2025. gada federālo budžetu pēc ilgas cīņas vienojās luksoforu vadītāji. Šīs vienošanās galvenais elements ir “globālais deficīts” 17 miljardu eiro apmērā, ko paredzēts vēl samazināt, līdz tas tiks oficiāli nodots Bundestāgam. Priekšlikumu īstenošana dotācijas pārvērst aizdevumos, piemēram, Deutsche Bahn, tiek vērtēta skeptiski, jo attiecīgie uzņēmumi paši nevar gūt ienākumus. bpb norāda.

Reformas un izaicinājumi

Notiekošās diskusijas par parādu bremžu reformu veido finanšu politikas diskusijas. Parādu bremze, kas pamatlikumā nostiprināta kopš 2011. gada, pieļauj jaunu strukturālo parādu tikai 0,35 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā jauno parādu pieaugumu, ko eksperti prognozē vairāk nekā 50 miljardu eiro apmērā, daudzi apšauba valdības finansiālās spējas rīkoties.

Federālā valdība saskaras ar izaicinājumu īstenot taupības pasākumus, neapdraudot sabiedriskos pakalpojumus. Varētu būt nepieciešami lielāki izdevumi izglītībai un integrācijas kursiem. Nākamās nedēļas rādīs, vai valdība ir gatava mainīt kursu, īpaši attiecībā uz elektroenerģijas cenām un investīcijām infrastruktūrā.

Ņemot vērā izklāstītās problēmas, kas izriet gan no neveiksmīgajiem uzkrājumu mēģinājumiem, gan stingrajām finanšu prasībām, atliek gaidīt, kādi pasākumi galu galā tiks veikti, lai nodrošinātu Vācijas finanšu stabilitāti.