Jaunais ES budžets: 2 triljoni eiro drošībai un izaugsmei!

Jaunais ES budžets: 2 triljoni eiro drošībai un izaugsmei!

ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šodien prezentēja visaptverošu priekšlikumu Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta palielināšanai. Paredzams, ka jaunais budžets no 2028. līdz 2034. gadam būs aptuveni 2 triljoni eiro, kas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk nekā pašreizējais budžets. Tas ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu ieguldījumus drošībā un aizsardzībā, īpaši ģeopolitiskās spriedzes kontekstā, piemēram, pašreizējā situācijā ar Krieviju. Fon der Leiena šo budžetu raksturoja kā “budžetu jaunam laikmetam”, kam būtu jāatbilst Eiropas ambīcijām.[SRF]

Budžeta palielināšanai ir ne tikai finansiālas, bet arī varas-politiskas dimensijas. Palielinājums varētu stiprināt ES Komisijas pozīcijas Savienības politiskajā vidē. Budžets lielā mērā tiek finansēts no dalībvalstu iemaksām, un Vācija kā ekonomiski spēcīgākā valsts veido aptuveni ceturto daļu no ES budžeta. Nākotnē Komisija plāno ieplānot mazāk naudas tieši budžetā, lai varētu elastīgāk reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada strauji mainīgā globālā vide.[BR]

Jauni ieņēmumu avoti un nacionālie plāni

Lai finansētu budžeta palielināšanu, fon der Leiena piedāvā dažādus jaunus ienākumu avotus. Tie cita starpā ietver:

• Eine Abgabe für große Unternehmen mit einem Jahresumsatz von über 50 Millionen Euro.
• Eine Abgabe auf nicht für das Recycling gesammelten Elektroschrott.
• Ein Teil der Einnahmen aus nationalen Tabaksteuern, die nach Brüssel fließen sollen.

Komisija arī pieprasa katrai ES valstij izstrādāt nacionālo reformu un investīciju plānu (NRP), lai noteiktu, kā tiks izmantoti ES līdzekļi. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi.[SRF]

Ilgas sarunas un ietekme uz Šveici

Paredzams, ka sarunas par jauno finanšu ietvaru būs ilgstošas ​​un sarežģītas. Budžeta palielināšanas priekšlikums jāapspriež un jāapstiprina gan ES valstīm, gan Eiropas Parlamentam. Kamēr Parlamentam ir jāpieņem lēmums ar balsu vairākumu, dalībvalstīm budžets jāpieņem vienbalsīgi. Šīs plašās sarunas ietekmē arī Šveici, jo īpaši saistībā ar papildu finansējumu pētniecības un izglītības programmām un jauno nodokli lielajiem uzņēmumiem.[BR]

Vēl viens finansiāls aspekts ir Corona attīstības fonda atmaksa, kas sākas 2028. gadā un tai būtu jāilgst līdz 2058. gadam. Šiem atmaksām varētu būt nepieciešami 25 līdz 30 miljardi eiro gadā, kas varētu radīt papildu finansiālo spiedienu uz ES dalībvalstīm.[SRF]