Revīzijas palāta brīdina: Tīringenei draud miljardu liels deficīts!
Tīringenes Revīzijas palāta pārbauda finansēšanas programmas un brīdina par budžeta deficītu. Finanšu ministrs Vilks ir pakļauts spiedienam.
Revīzijas palāta brīdina: Tīringenei draud miljardu liels deficīts!
Tīringenē valsts finanses ir visaptverošas revīzijas uzmanības centrā. Ik gadu dažādos finansējuma avotos ir pieejams ap miljards eiro, kas paver iespēju neskaitāmiem projektiem un programmām. Taču Tīringenes Valsts kontrole brīdina par pārmērīgiem tēriņiem un aicina kritiski pārskatīt šīs naudas izlietojumu. Saskaņā ar MDR Tīringene pagājušo gadu noslēdza ar 327 miljonu eiro deficītu, ko kompensēja valsts finanšu rezerves.
Valsts kontroliere Kirstena Butke aicina precīzāk kontrolēt nodokļu maksātāju naudas izlietojumu. Viņa uzsver situācijas steidzamību un norāda, ka Tīringene no 2025. gada saskaras ar budžeta deficītu aptuveni viena miljarda eiro apmērā gadā. Valsts finansiālā situācija ir pasliktinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem un salīdzinājumā ar citām valstīm. Ieņēmumi vairs spēcīgi nepieaug, kas liek valsts politiķiem turpmākos budžetus izmantot bez rezervēm.
Sīkāka informācija par finansēšanas programmām
Īpaši kritiski tiek vērtēta valsts darba tirgus programma, kas ik gadu izmaksā ap sešiem miljoniem eiro. Revīzijas palāta ir konstatējusi pārklāšanos ar federālo finansējumu ilgstošajiem bezdarbniekiem, un tāpēc iesaka programmu neturpināt tās pašreizējā formā. Korekcija nepieciešama arī valsts programmā demokrātijai un kosmopolītismam, kas atbalsta projektus pret labējo ekstrēmismu. Pārsteidzoši ir tas, ka Tīringene ir vienīgā federālā zeme, kas atbalsta divas pētniecības iestādes ar vienādu uzdevumu profilu labējā ekstrēmisma jomā.
Pagājušajā gadā Tīringenē ES programmām kopumā tika novirzīti 552 miljoni eiro, federālo štatu programmām – 267 miljoni eiro, bet tīrajām valsts programmām – 280 miljoni eiro. The MZ ziņo, ka šo izdevumu revīziju veic Valsts kontrole ar finanšu ministres Katjas Volfas (BSW) atbalstu. Gan valsts, gan ES, gan federālās programmas šobrīd tiek pārbaudītas attiecībā uz izdevumu lietderību un efektivitāti.
Perspektīva un iespējas pilnveidoties
Budžeta struktūras komisijas izveide tiek vērtēta kā pirmais solis ceļā uz finansiālās situācijas uzlabošanu. Valsts budžets 2022. gadā bija aptuveni 13,1 miljards eiro, un ir sagaidāms, ka 2023. gadā tas pieaugs līdz 13,5 miljardiem eiro, lai gan maija nodokļu aplēses paredz nodokļu ieņēmumu samazināšanos par 112 miljoniem eiro, salīdzinot ar prognozēm. 2025. gadā gaidāms turpmāks kritums par 90 miljoniem eiro.
Šie notikumi met ēnu uz Tīringenes ekonomikas izaugsmi. Pērn bija vērojams minimāls ekonomikas izaugsmes kritums par 0,2 procentiem. Ņemot vērā šos ekonomiskos izaicinājumus, ir vēl jo svarīgāk, lai Tīringene kritiski izvērtētu savas finansēšanas programmas un izdevumus, lai varētu darboties ilgtspējīgi.