Pensija vai pensija? Pretrunīgi vērtētais jautājums par taisnīgumu Vācijā!

Pensija vai pensija? Pretrunīgi vērtētais jautājums par taisnīgumu Vācijā!

Šobrīd Vācijā notiek intensīvas diskusijas par vecuma drošības sistēmām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta atšķirībām starp pensijām un pensijām. Kamēr Vācijas pensionāra vidējā pensija ir ap 1500 eiro mēnesī, federālie ierēdņi saņem vidēji 3400 eiro, bet valsts ierēdņi pat līdz 3600 eiro. Tas rada jautājumus par Vācijas pensiju sistēmas godīgumu. Skaļi Merkurs Atšķirības ir saistītas ar dažādām sistēmām, kuras bieži tiek uztvertas kā negodīgas.

Jaunā darba un sociālo lietu ministre un SPD politiķe Bērbela Basa ir izvirzījusi sev mērķi izveidot vienotu un uz solidaritāti balstītu sistēmu. Tam vajadzētu atvieglot finansiālo slogu Vācijas pensiju apdrošināšanai un radīt lielāku taisnīgumu. Tajā pašā laikā pašreizējais pensiju nodrošinājums Vācijā, kas balstās uz trim pīlāriem - likumā noteikto pensiju, uzņēmuma pensiju un privāto pensiju, uzrāda ievērojamas nepilnības. Likumā noteiktās pensijas finansē valsts, un tā nodrošina tikai iztikas minimumu, savukārt uzņēmuma un privātās pensijas bieži vien ir nepietiekamas, jo daudzi cilvēki nav izveidojuši atbilstošus pensijas uzkrājumus.

Citādi noteikumi ierēdņiem

Ierēdņi gūst labumu no likumā noteiktās un uzņēmuma pensiju kombinācijas pensijas veidā. Šie pensiju noteikumi ir centrālais punkts diskusijā par sociālo taisnīgumu, jo, piemēram, ierēdņiem no pensijas jāmaksā pilns nodoklis, savukārt pensionāriem tiek aplikti tikai daļēji. Turklāt ierēdņi savu veselības apdrošināšanu finansē privāti, atšķirībā no vairuma legāli apdrošināto pensionāru.

Pašreizējās debatēs dažādas politiskās partijas izvirzījušas priekšlikumus ierēdņu pensiju reformai. Vispārējās ekonomiskās attīstības novērtējuma ekspertu padome rosinājusi jaunpieņemtos ierēdņus iekļaut likumā noteiktajā pensiju apdrošināšanā (GRV) un viņiem piešķirt arī uzņēmuma pensiju. Šo priekšlikumu mērķis ir panākt ilgtermiņa finansiālu atvieglojumu un ierobežot komunālo pakalpojumu izdevumus. Gan Zaļie, gan SPD atbalsta šīs pieejas attiecībā uz sociālo taisnīgumu un aicina veikt visaptverošas reformas.

Politiskās reakcijas un nākotnes perspektīvas

Tomēr politiskā ainava ir sadalīta. Kreisie iestājas par vienotu pensiju sistēmu visiem, savukārt FDP ir skeptiska par vispārējo ierēdņu iekļaušanu GRV un dod priekšroku fondētam modelim. Savukārt AfD pieprasa politiķiem iemaksāt GRV un piedāvā ierobežot ierēdņa statusu ar suverēniem uzdevumiem. Ņemot vērā pieaugošos pensiju izdevumus, kas līdz 2040.gadam sasniegs 1,9% no iekšzemes kopprodukta, diskusijai par reformām būs galvenā loma vēlēšanu kampaņā un turpmākajā pensiju sistēmas veidošanā.

Nesen veikta aptauja liecina, ka 81,4% iedzīvotāju atbalsta jaunpieņemto valsts darbinieku iekļaušanu GRV. Tas izceļ daudzu pilsoņu vēlmi pēc taisnīgākas pensiju sistēmas, kas gūst labumu visām profesionālajām grupām un varētu palielināt spiedienu uz politikas veidotājiem veikt atbilstošus pasākumus.