Pensiju izmaiņas 2024. gadā: nozīmīgas finanšu izmaiņas pensionāriem janvārī

Pensiju izmaiņas 2024. gadā: nozīmīgas finanšu izmaiņas pensionāriem janvārī

Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.ruhr24.de ziņojumu,

2024. gads pensionāriem nes dažas svarīgas izmaiņas. Līdzās mainītajam vecuma ierobežojumam stājas spēkā arī finanšu izmaiņas. Regulārais vecuma ierobežojums 66 gadi no 2024. gada janvāra attiecas uz visiem 1958. gadā dzimušajiem. Pensionēšanās vecums palielinās arī 1960. gadā dzimušajiem ar ilgtermiņa apdrošināšanu. Turklāt pieaug ieturējumi “pensijai no 63 gadiem” un ir jauni papildu ienākumu ierobežojumi. Palielinās arī iemaksu novērtējuma limiti vecajās un jaunajās federālajās zemēs, kā arī pensijas atsauces vērtība. Tiks palielinātas minimālās un maksimālās iemaksas par brīvprātīgo apdrošināšanu likumā noteiktajā pensiju apdrošināšanā. Minimālās algas palielināšana rada jaunus ienākumu ierobežojumus minidarbiem un vidējiem darbiem. Ir arī jauns pensijas pabalsts jaunajiem pensionāriem.

Jaunajām pensiju izmaiņām var būt zināma ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Pensionēšanās vecuma palielināšana nozīmē, ka pensionāriem būs ilgāk jāpaliek darbā, pirms viņi varēs doties pensijā. Tas varētu ietekmēt darba tirgu, jo gados vecāki darba ņēmēji paliks darbaspēkā ilgāk un tādējādi gados jaunākiem darba ņēmējiem būs pieejams mazāk darba vietu. Turklāt, tā kā gados vecāki darbinieki paliek nodarbināti ilgāk, uzņēmumiem, iespējams, būs jāizstrādā jaunas darba struktūras, lai ņemtu vērā gados vecāku darbinieku vajadzības.

Papildu izpeļņas limitu palielināšana pensionāriem ar invaliditātes pensiju varētu novest pie tā, ka vairāk pensionāru nolemtu palikt darbā ilgāk un gūt papildu ienākumus. Tas varētu ietekmēt darba tirgu un gados vecāku darbinieku nodarbinātības līmeni.

Palielinot minimālās un maksimālās iemaksas par brīvprātīgo apdrošināšanu likumā noteiktajā pensiju apdrošināšanā, vairāk cilvēku varētu pieņemt lēmumu veidot papildu uzkrājumus vecumam. Tas varētu ietekmēt pensiju nozari, jo vairāk cilvēku paplašina savus pensijas uzkrājumus un izvēlas brīvprātīgās iemaksas.

Minimālās algas palielināšana un ar to saistītie jaunie izpeļņas limiti minidarbiem un vidējiem darbiem varētu nozīmēt, ka pensionāri, kuri strādā nepilnu slodzi, var gūt lielākus ienākumus. Tas varētu ietekmēt patēriņu, jo pensionāriem varētu būt vairāk naudas, ko tērēt.

Ar nodokli apliekamās pensijas daļas korekcija no 83 uz 84 procentiem varētu nozīmēt, ka jaunajiem pensionāriem būs jāmaksā lielāka nodokļa summa. Tas varētu atstāt iespaidu uz pensionāru nodokļu ieņēmumiem un finanšu plāniem.