Pensijas uzturs 2025. gadā: ceturtā daļa iztiek no nepilniem 1500 eiro!

Pensijas uzturs 2025. gadā: ceturtā daļa iztiek no nepilniem 1500 eiro!

Gandrīz ceturtā daļa no visiem pensionāriem Vācijā iztiek ar mazāk nekā 1500 eiro mēnesī. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja novērtējumu, ko pasūtīja Sahra Wagenknecht Alliance, 4,4 miljonus pensionāru ietekmē šie zemie ienākumi, kas atbilst 23,8 procentu likmei. Dati ilustrē daudzu vecāka gadagājuma cilvēku nedrošos dzīves apstākļus Federatīvajā Republikā, kas kļūst arvien svarīgāka publiskajā diskusijā.

Tajā pašā laikā analīze liecina, ka vairāk nekā pusei pensionāru - konkrēti 9,5 miljoniem cilvēku jeb 51,8 procentiem - mēnesī ir pieejami vairāk nekā 2000 eiro. Tas liecina par nepārprotamu ienākumu plaisu pensionāru paaudzē. Atskats uz iepriekšējiem gadiem liecina par satraucošu to cilvēku skaita pieaugumu, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. 2024.gadā ar nepilniem 1100 eiro iztika 1,35 miljoni pensionāru, savukārt 2022.gadā šī summa vēl skāra 1,79 miljonus.

Nabadzības slieksnis un politiskās reakcijas

Lielākā daļa likumā noteikto pensiju Vācijā ir zem nabadzības sliekšņa 1250 eiro mēnesī. Dati liecina, ka 10,1 miljons Vācijas iedzīvotāju no likumā noteiktās pensijas saņem mazāk nekā 1100 eiro. Nepilnus 1300 eiro mēnesī saņem 12,4 miljoni pensionāru, kas atbilst 66,6 procentiem, savukārt nepilnus 1600 eiro saņem 15,1 miljons pensionāru, kas veido 81,1 procentu no visiem pensionāriem. Šie satraucošie skaitļi ir likuši Sahra Wagenknecht aliansei aicināt uz politisku iejaukšanos, lai uzlabotu pensionāru dzīves apstākļus.

Jaunā pensiju pakete II, par kuru paziņoja federālais darba ministrs Hubertuss Heils (SPD) un finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP), jau tiek kritizēta. Kamēr luksoforu koalīcija cenšas stabilizēt pensiju līmeni un finansējumam izmantot kapitāla tirgus ienākumus, zaļie norāda, ka pakete nesniedz nepieciešamo atvieglojumu.

Vecākā paaudze un bagātības sadalījums

Krasas pretrunas pieņēmumam par pieaugošo nabadzību vecumdienās ir no Freiburgas universitātes profesora Bernda Rafelhīšena. Viņš norādīja, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem Vācijā ir visaugstākā bagātība salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Tas izvirza kopīgu priekšstatu par pensionāru dzīves realitāti jaunā kontekstā un parāda, ka uz senioru finansiālo situāciju ir jāskatās diferencētāk.

Pati Sahra Vāgenknehta pašreizējo situāciju raksturoja kā “mūsu valsts nabadzības demonstrāciju”. Pieaugošā atšķirība starp ienākumu līmeņiem norāda uz nepieciešamību pēc visaptverošas reformas. Līdz ar to luksoforu koalīcija arvien vairāk konfliktē par pensijām, radot būtisku izaicinājumu valsts politiskajai dienaskārtībai.

Problēmu saasina arī pašreizējā ekonomiskā situācija, kas daudziem iedzīvotājiem liedz nodrošināt uzkrājumus vecumdienām. Axa veiktā aptauja atklāj, ka 32 procenti vāciešu kopš Ukrainas kara ir uzkrājuši mazāk. No tiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 47 procenti veic privātus uzkrājumus vecumdienām, savukārt 63 procenti no 25 līdz 34 gadiem to dara. Taču, neskatoties uz šķietami pozitīvām pieejām, 59 procenti vēlas ietaupīt vairāk, bet bieži vien to nevar atļauties.

Līdz ar 2025. gada federālajām vēlēšanām notiks referendums par pensiju sistēmu, kas potenciāli varētu dot jaunu impulsu diskusijai par pensiju nodrošinājumu un sociālo nodrošinājumu. Šī detalizētā diskusija liecina, ka iedzīvotāji ir ļoti ieinteresēti noteikt kursu uz labāku pensiju nodrošinājumu un aktīvi iesaistīties pensiju sistēmas veidošanā.