Reinzeme-Pfalca: 8 miljardi eiro investīcijām pilsētās un dienas aprūpes centros!

Reinzeme-Pfalca: 8 miljardi eiro investīcijām pilsētās un dienas aprūpes centros!

Premjerministrs Aleksandrs Švicers un finanšu ministre Dorisa Ānena (abi SPD) uzskata federālo zemju darba grupas rezultātus par taisnīgu sloga sadali kā nozīmīgu progresu Vācijas pašvaldību finansiālajām iespējām. Skaļi Dienvidvācijas laikraksts Pašvaldības un valstis tagad var cerēt uz lielāku investīciju spēku. Jaunie federālās valdības paziņotie noteikumi ir paredzēti, lai dotu pilsētām un pašvaldībām iespēju virzīt uz priekšu steidzami nepieciešamos infrastruktūras projektus.

Šo noteikumu centrālais elements ir federālās valdības pilnīga uzņemšanās par pašvaldību ieņēmumu iztrūkumu no 2025. līdz 2029. gadam. Šī kompensācija tiek veikta, koriģējot pašvaldību tirdzniecības nodokļa fiksētās summas. Turklāt federālā valdība segs arī štatu ieņēmumu iztrūkumu no 2026. līdz 2029. gadam.

Finansējums infrastruktūras projektiem

Turklāt federālā valdība piešķir astoņus miljardus eiro no speciālā infrastruktūras fonda, lai veicinātu dažādu izglītības un aprūpes infrastruktūru, kā arī universitāšu un zinātnes infrastruktūru. Izcils projekts ir nesen uzsāktā dienas aprūpes investīciju programma, kuras apjoms ir četri miljardi eiro un ir ierobežots līdz četriem gadiem. Valstīm ir pienākums līdzfinansēt piecus procentus no izmaksām.

Līdzekļi tiek sadalīti pēc Kēnigšteinas atslēgas, kā rezultātā Reinzemei-Pfalcai tiek piešķirti gandrīz 200 miljoni eiro. Vēl viens ilgtermiņa fonds ir slimnīcu pārveides fonds ar kopējo apjomu 50 miljardi eiro desmit gadu periodā. Federālais finansējums pirmajos četros gados palielināsies līdz 3,5 miljardiem eiro gadā, savukārt štatiem paredzēts ieguldīt 1,5 miljardus eiro gadā.

Federālo un štatu valdību kritika un atbalsts

Federālais finanšu ministrs Larss Klingbeils paziņojumā medijiem ziņoja, ka visi valdību vadītāji uzskata, ka plāns, kas raksturots kā "izaugsmes veicinātājs", ir efektīvs. Taču tiek kritizēta arī finansiālās ietekmes sadale, jo divas trešdaļas izmaksu jāsedz valstīm un pašvaldībām. Tomēr federālā valdība jau ir apsolījusi īstermiņa, tūlītējus kompensācijas pasākumus, lai risinātu šo izaicinājumu. Konkrēts risinājuma priekšlikums būtu jāizstrādā pirms gaidāmajām apspriedēm Bundestāgā Saarland.de ziņots.

Premjerministre Anke Rēlingere sacīja, ka kompensācijas valsts un pašvaldību budžetiem ir nozīmīgs solis. Federālās valsts darba grupas veidošanas mērķis ir īstenot cēloņsakarības principu, kas nodrošina uzlabotu finanšu sadarbību starp līmeņiem.

Līgumu ietvaros arī tika noteikts, ka, sadalot līdzekļus, jāņem vērā Kēnigšteinas atslēga no 2019. un 2024.gada, kas arī Zārai nozīmē, ka tā ik gadu saņems par 1,6 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo atslēgu. Kopumā 12 gadu laikā Zāras valsts kasē ieplūdīs vairāk nekā 19 miljoni eiro.

Kopumā jaunie noteikumi parāda skaidri definētu mērķi: investīcijas jāīsteno ātri un iedzīvotājiem un ekonomikai pamanāmi. Lai šo procesu atvieglotu, tiek plānotas vienkāršas un zemas birokrātijas procedūras, kā arī vienotas likmes piešķīrumi. Iespējama arī dubultfinansēšana, lai stiprinātu finansiālo atbalstu dažādiem projektiem.