Milzīgs deficīts Federālajā aģentūrā: bezdarba līmenis rekordaugsts!

Milzīgs deficīts Federālajā aģentūrā: bezdarba līmenis rekordaugsts!

Federālā nodarbinātības aģentūra saskaras ar lielu deficītu, ko var saistīt ar paaugstinātu bezdarbu un saīsinātu darba laiku. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu, kas piektdien tika iesniegts Bundestāga budžeta komitejai, 2023. gadā sagaidāms deficīts virs 2,3 miljardiem eiro. Šo problēmu saasina federālās valdības pašreizējā rudens prognoze, kas paredz bezdarba līmeni 2,94 miljonu apmērā 2025. gadā, kas ir augstāks nekā iepriekš prognozētais 2,76 miljoni. 2024. gadā Federālā aģentūra plāno palielināt savus izdevumus par 2,46 miljardiem eiro, pārsniedzot sākotnēji prognozēto, norādot uz pastāvošajiem izaicinājumiem darba tirgū.

Federālās aģentūras ienākumi attīstās "lielā mērā saskaņā ar plānu", taču strauji pieauga izmaksas par bezdarbu, saīsinātu laiku un maksātnespējas pabalstiem. Proti, maksājumi par maksātnespējas naudu pieauga par 23,5 procentiem līdz 630 miljoniem eiro, kas skaidri parāda uzņēmumu bankrotu pieaugumu. Palielināti tēriņi nepieciešami arī aktīvai darba tirgus politikai: no 3,82 miljardiem līdz 4,36 miljardiem eiro 2024. gadam.

Aktīvā un pasīvā darba tirgus politika

Šo notikumu kontekstā darba tirgus politika kļūst arvien svarīgāka. Tas ietver visus pasākumus, kas ietekmē piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū. Tiek nošķirta aktīva un pasīva darba tirgus politika. Aktīvās darba tirgus politikas mērķis ir atgriezt bezdarbniekus, jo īpaši ilgstošos bezdarbniekus un gados vecākus darbiniekus, atgriezties darbā. Vēsturiski tā ir izstrādāta, lai apkarotu bezdarbu, bieži izmantojot tādas programmas kā nodarbinātība un prasmju apmācība.

No otras puses, pastāv pasīva darba tirgus politika, kas mazina bezdarba ekonomiskās sekas, izmantojot algu aizstājošus pabalstus, piemēram, bezdarbnieka pabalstus un saīsināta darba laika pabalstus. Laikā, kad valsts resursi ir ierobežoti un darba vietu skaits samazinās, aktīvās darba tirgus politikas efektivitāte tiek arvien kritiskāk apšaubīta. To pasākumi bieži vien sniedz labumu tikai noteiktām grupām, savukārt bezdarbnieku personīgā atbildība tiek uzsvērta, piemēram, samazinot algu aizstājošos pabalstus.

Eiropas ietekme uz darba tirgu

Papildus likumdevējam par darba tirgus politiku atbildīgās institūcijas ir Federālā nodarbinātības aģentūra, darba devēju asociācijas un arodbiedrības. Arī Eiropas Savienībai ir arvien lielāka loma, jo īpaši ar noteikumiem par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Kopš 2011. gada maija Vācijas darba tirgus ir atvērts Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pilsoņiem, kas dažādi ietekmē valsts darba tirgus politiku. Tas notiek, ņemot vērā atšķirīgos sociālās politikas standartus un tradīcijas dalībvalstīs.

Problēmas, ar kurām saskaras Federālā nodarbinātības aģentūra, atspoguļojas ne tikai finanšu prognozēs, bet arī vajadzībā izstrādāt mūsdienīgu un efektīvu darba tirgus politiku. Kā liecina attīstība, mērķtiecīgs atbalsts nelabvēlīgām grupām un pielāgošanās Eiropas pamatnosacījumiem ir ļoti svarīgi.

Gaidāmā federālās valdības likviditātes palīdzība 11,9 miljardu eiro apmērā līdz 2029. gadam varētu palīdzēt atvieglot Federālās aģentūras finansiālo slogu un nodrošināt kritisku darba tirgus stabilizāciju. Tomēr ir jāredz, kā situācija attīstīsies, ņemot vērā dinamiskos tirgus apstākļus.

Lai iegūtu plašāku informāciju par darba tirgus politikas ietekmi un mehānismiem Vācijā, skatiet visaptverošo Ekonomikas leksikons un detalizēta analīze Varas spogulis.