Rostokas finansiālais sabrukums: 40,9 miljonu eiro deficīts – ko tagad?

Rostokas pilsētas vadība iesniegusi pilsētniekiem pārskatu par provizoriskajiem finanšu pārskatiem 2024. gadam. Pilsētas finanšu budžetā pēc kredītu atmaksas 10 miljonu eiro apmērā izveidojies deficīts 40,9 miljonu eiro apmērā. Budžetā sākotnēji bija plānoti 35,3 miljonu eiro zaudējumi. Šis zaudējums ir sliktākais gada rezultāts kopš 2004. gada.

Finanšu senators Dr.Chris von Wrycz Rekowski norāda, ka valsts mēroga krīze pašvaldību finansēs ir sasniegusi arī Rostoku. Negatīvā rezultāta cēloņi ir pieaugošais sociālais slogs, augsti darba koplīgumi, stagnējoša ekonomika un mazāki nodokļu ieņēmumi. Turklāt iedzīvotāju skaits un ekonomiskās prognozes tika pārskatītas uz leju. Kamēr pilsētas peļņas sadales uzņēmumi sarūk, to finansiālās vajadzības pieaug.

Pilsētas pārvaldes pasākumi

Lai risinātu izaicinājumus, pilsētas vadība plāno paaugstināt administratīvo efektivitāti un optimizēt personāla, īres, materiālu un enerģijas izmaksas. Turklāt tiek rosināta fundamentāla pašvaldību finanšu reorganizācija. Pozitīvs aspekts šajā kontekstā ir tas, ka 2024.gadā tika veiktas investīcijas 112,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir jauns rekords. Šīs investīcijas pārsniedz iepriekšējo gadu vidējos rādītājus un ir ļāvušas virzīties uz priekšu pilsētas infrastruktūras atjaunošanā un paplašināšanā.

Plašākā kontekstā pētījums par pašvaldību finansēm Ziemeļreinā-Vestfālenē atklāj strukturālās problēmas, ar kurām saskaras daudzas pašvaldības. IW Ķelne ziņo, ka izmaksu atlīdzināšanai un vispārējiem piešķīrumiem no valsts ir visspēcīgākā negatīvā ietekme uz parādu. Turklāt investīcijas un sociālo transfertu maksājumi būtiski palielina parādu, savukārt lielākiem nodokļu ieņēmumiem ir mazāka ietekme.

Pētījumā uzsvērts, ka pirms korona pandēmijas uzliesmojuma sastrēgumi pašvaldību budžetos bija samazinājušies. Lai atrisinātu esošās problēmas, ir ieteicama pasākumu kombinācija, kas ietver arī augstākus federālo vai štatu valdības sociālās labklājības maksājumus. Piedāvātajam investīciju fondam 450 miljardu eiro apjomā arī vajadzētu palīdzēt atvieglot slogu pašvaldībām.