Šveice risina izdevumus: EP27 palīdzības pakete izraisa satraukumu!

Šveice risina izdevumus: EP27 palīdzības pakete izraisa satraukumu!

Šveice šobrīd saskaras ar milzīgiem fiskālās politikas izaicinājumiem, ko daļēji nosaka demogrāfiskās pārmaiņas un pastāvīgās militārās drošības vajadzības. Tomēr atšķirībā no tādām valstīm kā Francija, Vācija, ASV un Itālija, Šveice uzskata, ka sevi ierobežo parādu bremze, kas nosaka, ka federālā valdība var tērēt tikai tik daudz, cik tā uzņem. Šī regula liek Šveicei stingri kontrolēt savus tēriņus, kas atspoguļojas nesen ieviestajā atvieglojumu paketē EP27, kuras mērķis ir samazināt izdevumus par gandrīz 3 miljardiem 28 procentiem. ieslēgts kopējais budžets ir 98 miljardi franku, piemēram Economiesuisse ziņots.

EP27 saskaras ar politisko pretestību, taču budžeta disciplīnas nepieciešamība ir nepārprotama. Lielie parādi rada lielāku procentu slogu, kas ierobežo Šveices finansiālo elastību. Valstis ar augstu parādu līmeni, piemēram, Francija un ASV, lielu daļu savu ienākumu tērē parāda procentiem, kas savukārt ietekmē ieguldījumus tādās galvenajās jomās kā izglītība, infrastruktūra un drošība. Savukārt Šveicē zemais parāda līmenis ļauj elastīgi noteikt finanšu prioritātes.

Paaudžu taisnīgums un parādu bremze

Debates par parādu likumu vēršas arī ap paaudžu taisnīguma jautājumu. Pašreizējā parādu politika uzliek slogu nākamajām paaudzēm, kurām būs jāatmaksā šodien uzņemtie parādi. Ilgtspējīga finanšu politika ne tikai veicina iedzīvotāju, investoru un reitingu aģentūru uzticību, bet ir arī izšķiroša valsts stabilitātei. Ir skaidrs, ka parāda bremze palīdz Šveicei novērst iespējamo parādu spirāli un noteikt vajadzīgās prioritātes, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti pat krīzes laikā.

Lai risinātu finanšu izaicinājumus uz nākotni vērstā veidā, parāda bremžu reformas pieejā ir ietverti priekšlikumi, kas nošķir valsts patēriņu un nepieciešamās investīcijas. Reforma cita starpā varētu atbrīvot valsts sektora algu palielinājumu no parāda limitiem un palielināt valsts investīcijas, kas veicina ekonomisko sniegumu un ilgtermiņa labklājību. Pētījumi liecina, ka 100 eiro, kas ieguldīti izglītībā, var radīt papildu nodokļu ieņēmumus 200 līdz 300 eiro apmērā. Tāpēc kritiķi mudina atjaunot zelta likumu, kas nodrošina, ka neto ieguldījumiem jābūt pastāvīgi pozitīviem, lai garantētu kapitālu un konkurētspēju, piemēram, DIW analizēts.

Runājot par valsts turpmāko darbību, jāņem vērā arī tādi izaicinājumi kā demogrāfiskās pārmaiņas un digitalizācijas paātrināšanās. Pareiza investīciju pārvaldība ir nepieciešama, lai likvidētu esošo vairāku simtu miljardu eiro lielo valsts kapitāla krājumu. Priekšlikumos ir ietverts arī valsts patēriņa izdevumu ierobežojums, savukārt sociālie izdevumi, piemēram, pensijas, būtu jāizslēdz.

Pašreizējie finanšu nosacījumi ir pieņemami, jo federālā valdība pašlaik saņem labus nosacījumus parāda pārvaldībai. Taču procentu vai parāda pieaugums varētu būtiski palielināt procentu slogu un ierobežot Šveices finansiālās iespējas. Galu galā ir svarīgi izstrādāt visaptverošu un pārredzamu pieeju, kas ļautu Šveicei gan ievērot parāda bremzes, gan investēt nākotnē.