Karaliskais skandāls: Kā Kārlis III. slepeni gūst labumu no labdarības!

Karaliskais skandāls: Kā Kārlis III. slepeni gūst labumu no labdarības!

Lielbritānijas karaliskā ģimene, kas pazīstama ar savām labdarības saistībām, tagad ir nonākusi kritikas krustugunīs. Kamēr karalis Kārlis III. Publiski reklamējot vēža labdarības organizāciju Macmillan, ēnā paliek tas, ka kopš 2005. gada labdarības organizācija maksā gandrīz 20 miljonus eiro īri par biroja telpām monarham privātīpašumā. Šī atklāsme ar ikdienas ziņas ziņots, rada jautājumus par karaliskās labdarības pārredzamību un ētiku.

Lielbritānijas sabiedrība ir satraukta par karaliskās ģimenes finanšu jucekli. Kanāla 4 un Sunday Times veiktā izmeklēšana liecina, ka karaliskā ģimene gūst labumu ne tikai no sabiedrības, bet arī no valsts institūciju, piemēram, NHS un skolu, ziedojumiem. Šīs iestādes maksā lielas naudas summas karaliskās ģimenes locekļiem, vienlaikus apkalpojot Lielbritānijas pilsoņus. Dāma Mārgareta Hodža, ievērojamā balss debatēs par pārredzamību, sacīja: "Ikvienam, kurš ir sabiedrības acīs kā karaliskās ģimenes locekļi, ir nepieciešams tīrs lapa."

Monarhijas tumšā puse

Finanšu plūsmas, ko saņem karaliskā ģimene, ir šokējošas. Katru gadu no valsts karaļnama kasē ieplūst aptuveni 100 miljoni eiro, kas pazīstami kā suverēna dotācija. Tas sedz piļu, personāla un oficiālo uzstāšanos izmaksas. Bet tas vēl nav viss: karalis Čārlzs un princis Viljams arī nopelna divciparu miljonus no Lankasteras un Kornvolas hercogiszēm, kas viduslaikos tika konfiscēti karaļiem. Šīs hercogistes, kas darbojas kā sava veida "slāņa fonds", ir vēl viens karalisko ģimenes ienesīgo biznesa darījumu piemērs. sn.at ziņots.

Vēl viens finanšu sajaukšanās piemērs ir noliktava, ko NHS izmanto ātrās palīdzības automašīnu novietošanai. Šeit veselības dienests Kārlim III maksās 13,6 miljonus eiro 15 gadu laikā. Princis Viljams gūst labumu arī no ienesīga darījuma ar armiju, kas kopš 2004. gada ir samaksājusi gandrīz 1,2 miljonus eiro par dokiem Kornvolā. Turklāt valsts skolas maksā aptuveni 710 000 eiro, lai nomātu zemi, uz kuras tās atrodas, un karaliskajai ģimenei nav jāmaksā nodokļi.

Sabiedrības reakcija un prasības pēc caurskatāmības

Britu prese situāciju raksturo kā pils PR katastrofu. Diskusija ir ne tikai par ētiskām sekām, bet arī par fundamentālo jautājumu, vai monarhijai vajadzētu gūt labumu no iestādēm, kas kalpo sabiedrībai. Autors Gajs Šrubsols aicina atdot valstij privātīpašumu un apgalvo, ka hercogistes ir jālikvidē, lai peļņu novirzītu valsts kasē.

Neraugoties uz atsevišķiem politiķu mēģinājumiem pieprasīt lielāku pārredzamību par karalisko īpašumu īpašumiem, pagātnē tie ir bijuši neveiksmīgi. Tomēr jaunās atklāsmes varētu būt pagrieziena punkts atkarībā no Lielbritānijas iedzīvotāju reakcijas. Pagaidām lielu sašutumu nav bijis, taču diskusija par monarhijas finansiālo atbildību rit pilnā sparā.