Bažas par Heseni: Revīzijas palāta aicina uz taupību un paviršu digitalizāciju

Bažas par Heseni: Revīzijas palāta aicina uz taupību un paviršu digitalizāciju

2025. gada 26. maijā Vīsbādenē savu pēdējo 2023. gada valsts finanšu pārskatu nāca klajā ar savu pēdējo gada pārskatu par valsts finansēm 2023. gadā, aizejošais Hesenes Revīzijas palātas prezidents Valters Valmans. Šajā ziņojumā viņš pauda fundamentālas bažas par valsts finansēm un brīdināja, ka investīcijām no federālās investīciju paketes jāieplūst tikai tādos projektos, kas tiešām ir nepieciešami. Valmans uzsvēra, ka līdzekļi nedrīkst nonākt patēriņā un, veicot investīcijas, ir jāņem vērā turpmākās izmaksas. Ir ļoti svarīgi, lai neviens no miljardiem no īpašā fonda netiktu izšķiests.

Viņš norādīja, ka nodokļu aprēķins līdz 2029.gadam būs ievērojami zemāks un ASV kompānijas arvien vairāk izstājas no Vācijas. Wallmann rezumēja, ka vispārējie apstākļi pēdējo divpadsmit gadu laikā ir pasliktinājušies un izaicinājumi pieaug, saskaroties ar pastāvīgām krīzēm. Ar federālo finanšu paketi saistītie 500 miljardi eiro, no kuriem 100 miljardi eiro nonāks štatos un pašvaldībās, būtu jāizmanto tikai papildu pasākumiem. Tas tiek uzskatīts par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Digitalizācija un birokrātija

Valsts kontrole turpinājusi atklāt nopietnas birokrātijas un digitalizācijas problēmas. Sūdzības tika saņemtas septiņos no desmit pārbaudītajiem Hesenes policijas pierādījumu punktiem, un policija līdz 2021. gada beigām galvenokārt strādās ar papīra materiāliem. Tādējādi rodas neskaidra dokumentācija par pierādījumu, piemēram, narkotiku un viltotas naudas, atrašanās vietu. Lai gan notiek pāreja uz digitālo pierādījumu pārvaldību, dažādu iestāžu atpalicība rada nevajadzīgas izmaksas un laika zudumu.

Revīzijas ziņojumā par budžeta un saimniecisko vadību tika iekļauta arī tiesu sistēmas darbība. Katru gadu tas saražo aptuveni 21 000 lineāro metru dokumentu, un daudz materiālu tiek glabāti nevajadzīgi. 2021. gadā arhivēšanai tika iztērēti vairāk nekā seši miljoni eiro, iespējams atdalīt 10 000 lineāro metru. Izrādījās arī, ka veco materiālu iznīcināšana ar tiesu palīdzību izmaksā piecas reizes dārgāk nekā algot privātuzņēmumus.

Izaicinājumi un finansiālais stāvoklis

Zemesgrāmatu digitalizācija turpinās jau 20 gadus, bet vēl nav pabeigta, un tam nepieciešami papildu līdzekļi aptuveni 2,8 miljonu eiro apmērā. Lai datus pārnestu uz jaunu sistēmu, būtu nepieciešamas personāla izmaksas vismaz septiņu miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, topošā CDU/SPD štata valdība plāno digitalizācijas un debirokratizācijas pasākumus, tostarp neatkarīgas digitālās ministrijas izveidi.

Valmans arī kritizēja neadekvātās drošības prasības vēja turbīnām, kas var apdraudēt valsti finansiāli. Atskats uz finansēm liecina, ka personāla izmaksas pieauga no 8,7 miljardiem eiro līdz 11,3 miljardiem eiro. Ņemot vērā paredzamo nodokļu ieņēmumu samazināšanos par vienu miljardu eiro 2023. gadā, ir skaidrs, ka investīcijas klimata aizsardzībā un pārejā uz enerģētiku joprojām ir nepieciešamas, neskatoties uz ieņēmumu samazināšanos.

Kopumā Revīzijas palāta aicina pieņemt vienkāršākus tiesību aktus un atteikties no vairākkārtējas datu vākšanas, lai palielinātu administratīvo efektivitāti un izvairītos no turpmākām finanšu problēmām. Papildu līdzekļi no federālo ieguldījumu paketes būtu jāizmanto saprātīgi, lai pārvarētu problēmas un uzlabotu finansiālo elastību.

Valmana brīdinājumi un ieteikumi šķiet vēl aktuālāki, ņemot vērā pašreizējo finanšu sektora krīzi, it īpaši, ja ņem vērā gaidāmos izaicinājumus digitalizācijas un valsts pārvaldes jomās. Atbildīgas finanšu politikas garā ir pienācis laiks reaģēt.

Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, skatiet ziņojuma autors Laiks tiešsaistē un Hesenes šovs nosūtīt.