Sociālās reformas: finanšu ministrs brīdina par 30 miljardu eiro ietaupījumu!

Sociālās reformas: finanšu ministrs brīdina par 30 miljardu eiro ietaupījumu!

Federālais finanšu ministrs un SPD līderis Larss Klingbeils uzsvēris visaptverošu sociālo reformu nepieciešamību Vācijas sociālajā sistēmā. Ņemot vērā pašreizējo budžeta situāciju, kad labklājības valstī tiek samazināts līdz pat 30 miljardiem eiro, viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai labklājības valsts turpinātu atbalstīt cilvēkus, kuriem tā nepieciešama. Klingbeils aicina izmantot sociāli līdzsvarotu pieeju, kurā ņemtas vērā visas sociālās klases. Diskusija par reformām norisinās apstākļos, kad sociālajās sistēmās pieaug izmaksas, kas uzsver pasākumu steidzamību. Viņš reformas vērtē kā vispārēju paketi, kurai vajadzētu būt izdevīgai visai sabiedrībai.

Federālais sociālo lietu ministrs Bērbels Bass plāno līdz gada beigām apkopot reformu priekšlikumus un šim nolūkam ir izveidojis komisiju. Šajā "paplašinātajā valdības komisijā" ir pārstāvji no federālajām, valsts un vietējām iestādēm, kā arī eksperti no sociālajām un biznesa asociācijām, Federālā revīzijas biroja un citām attiecīgajām iestādēm. Komisija darbu sāks no 2025. gada septembra, un tās mērķis ir līdz gada beigām iesniegt gala ziņojumu. Vēlamie mērķi ietver modernas un debirokratizētas labklājības valsts izveidi un sociālās aizsardzības līmeņa saglabāšanu.

Reformu prioritātes un iedzīvotāju nauda

Diskusijas centrālais temats būs reformu priekšlikumi iedzīvotāju pabalstiem, dzīvokļa pabalstiem un bērnu pabalstiem, kas cita starpā ietver sociālo pabalstu konsolidāciju un administratīvo procesu digitalizāciju. Komisijas darba kārtībā ir arī efektīva un iedzīvotājiem draudzīga sociālā pārvalde. Šie pasākumi ir daļa no visaptverošas pieejas sociālo pabalstu paātrināšanai un vienkāršošanai.

Politiskajā klimatā, kurā Savienība pieprasa stingrāku pieeju iedzīvotāju naudai, SPD paļaujas uz augstākiem nodokļiem lielākajiem pelnītājiem, lai varētu nodrošināt nepieciešamos līdzekļus. Klingbeils arī kritizējis dažu sociālo pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu un iestājas par to, ka arī turīgiem cilvēkiem ir jāsniedz savs ieguldījums sociālās vienlīdzības veicināšanā.

Tiesības un šķēršļi

Vēl viens punkts Klingbeila dienaskārtībā ir politiski pasākumi pret AfD, kuru Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs klasificējis kā labējo ekstrēmistisku partiju. Klingbeils pauda pozitīvo viedokli par iespējamo AfD aizliegšanas procedūru, taču uzsvēra, ka šķēršļi šādai pieejai ir augsti. Advokātiem ir jāizvērtē, vai aizlieguma procedūrai ir jēga, lai gan ieviešana varētu ilgt līdz desmit gadiem.

Arī federālā valdība investē valsts modernizācijā, kas jāliek gaidāmo reformu kontekstā. Pat ja izaicinājumi ir būtiski, šķiet, ka ir kopīgs mērķis: reformās ir jāņem vērā mūsdienīga un godīga labklājības valsts.

Kopumā ir skaidrs, ka nākamie mēneši būs izšķiroši Vācijas labklājības valsts nākotnei, jo ir paredzēts, ka Komisija savus priekšlikumus īstenos līdz 2025. gada beigām, lai ilgtspējīgi uzlabotu sociālo pabalstu pamatnosacījumus Vācijā.

Lai iegūtu plašāku informāciju un jaunāko informāciju par šīm reformām, apmeklējiet vietni Laiks tiešsaistē un n-tv.