Straujš slimības ziņojumu skaita pieaugums: AOK 2023. gada ziņojums par darba kavējumiem liecina par satraucošu tendenci

Straujš slimības ziņojumu skaita pieaugums: AOK 2023. gada ziņojums par darba kavējumiem liecina par satraucošu tendenci

Savā 2023. gada ziņojumā par darba kavējumiem AOK konstatēja, ka uzņēmumos ir strauji palielinājies slimības atvaļinājumu skaits garīgo slimību dēļ. Saskaņā ar pašreizējo analīzi, ziņojumi par slimībām garīgo slimību dēļ no 2012. līdz 2022. gadam palielinājās par 48 procentiem, bet visās pārējās slimību grupās bija pieaugums par 35 procentiem. Īpaši tika ietekmētas profesijas veselības un sociālo pakalpojumu jomā, valsts pārvaldē/sociālajā apdrošināšanā un bankās/apdrošināšanas sabiedrībās.

Salīdzinot ar citām slimībām, garīgās slimības bieži vien ir saistītas ar ilgāku prombūtnes periodu. 2022. gadā garīgās slimības ilga vidēji 29,6 dienas, savukārt, piemēram, elpceļu slimības tikai 7,1 dienu.

Arī AOK Zinātniskā institūta aptauja, kas ir daļa no 2023. gada ziņojuma par darba kavējumiem, liecina, ka daudzi darbinieki cieš no psiholoģiska stresa. Izsīkums, dusmas, īgnums un nespēks ir visbiežāk minētās sūdzības saistībā ar darbu. 78 procenti aptaujāto sūdzas par spēku izsīkumu, 75 procenti par dusmām un īgnumu un 66 procenti par apātiju. Lai gan vērtības ir nedaudz kritušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tās joprojām ir virs pirmspandēmijas līmeņa.

Aptauja arī liecina, ka 47 procenti darbinieku uztver spēcīgas līdz ļoti spēcīgas izmaiņas savos uzņēmumos gan pandēmijas, gan tehnoloģiju attīstības rezultātā. 35 procenti baidās no nākotnes attiecībā uz situāciju sabiedrībā kopumā, bet tikai 8 procenti baidās no nākotnes attiecībā uz savu darba devēju. Saskaņā ar aptauju uzņēmumiem, kurus darbinieki uzskata par ilgtspējīgiem, ir mazāk darba kavējumu. Šie darbinieki slimības dēļ pēdējos divpadsmit mēnešos pirms aptaujas bija prombūtnē vidēji 11,6 dienas, savukārt darbiniekiem, kuri savu turpmāko dzīvotspēju novērtēja sliktāk, vidēji bija 16,2 dienas.

Pieaugošais slimības ziņojumu skaits garīgo slimību dēļ būtiski ietekmē darba tirgu un finanšu sektoru. Uzņēmumi var saskarties ar palielinātu darbinieku dīkstāvi, kas var izraisīt ražošanas aizkavēšanos un finansiālus zaudējumus. Turklāt pieaug slimības naudas izmaksas un pārstāvniecībās esošā personāla komplektēšana. Palielināts psiholoģiskais stress darbiniekiem var ietekmēt arī apmierinātību ar darbu, darba kvalitāti un darba atmosfēru. Tāpēc arvien svarīgāk kļūst investēt veselības veicināšanā darba vietā un piedāvāt pasākumus stresa novēršanai un psiholoģiskā atbalsta sniegšanai.

Saskaņā ar Ruhr Nachrichten ziņojumu [avots](https://www.ruhrnachrichten.de/ueberregionales/ Fehlzeiten-report-2023-aok-starker-stieg-von-krankmelden-psychische-kranken-w796643-2000973412/