Cenu celšanās: kāpēc arvien mazāk vāciešu dodas uz restorāniem

Cenu celšanās: kāpēc arvien mazāk vāciešu dodas uz restorāniem

Arvien mazāk vāciešu regulāri apmeklē restorānus. Tam ir dažādi iemesli, kurus būtiski ietekmē augstā inflācija un ar to saistītais cenu pieaugums. Saskaņā ar ziņojumu mikroshēma 80 procenti aptaujāto uzskata cenu pieaugumu restorānos kā galveno iemeslu, kāpēc viņi retāk ēd ārpus mājas. Biedējošs attēls, kas skaidri parāda, cik ļoti ekonomiskie apstākļi ietekmē cilvēku brīvā laika pavadīšanu.

Turklāt 37 procenti aptaujāto minēja savu personīgo finansiālo stāvokli. Daudzi ir spiesti pārdomāt savus tēriņus notiekošās inflācijas dēļ. Šī inflācija ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 70 gadu laikā ar vidējo cenu pieaugumu 2022. gadā par 7,9 procentiem un 8,8 procentu maksimumu 2022. gada novembrī. Deutschlandfunk ziņots. Pat līdz 2023. gada augustam inflācija bija 6,1 procents.

neapmierinātība un komforts

Papildus finansiālajiem aspektiem savu lomu spēlē arī kvalitatīvie faktori. 22 procenti aptaujas dalībnieku ir neapmierināti ar apkalpošanu un kvalitāti restorānos. Šo neapmierinātību pastiprina nepieciešamība vietējiem īpašniekiem ietaupīt uz izmaksām. Ražošanas preču un izejvielu sadārdzināšanās galu galā ir jāpārnes uz patērētājiem, kas bieži vien noved pie pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās.

Vēl viens iemesls restorānu apmeklējumu samazinājumam ir ērtības ēst mājās, ko min 14 procenti aptaujāto. Laikā, kad gatavošana mājās tiek uzskatīta par lētāku alternatīvu, ēdināšana bieži vien paliek malā. Turklāt 15 procenti aptaujāto norādīja, ka izvairās apmeklēt restorānus citu, nenorādītu iemeslu dēļ.

Inflācijas sekas

Augsta inflācija ne tikai izraisa restorānu apmeklējumu samazināšanos, bet arī rada nopietnas ekonomiskas sekas. Pirktspējas zudums ir īpaši jūtams cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Standarta algas 2022. gadā pieauga tikai par 2,7 procentiem, savukārt patēriņa cenas strauji pieauga, izraisot reālās algas zaudējumus par 4,7 procentiem. Šajā kontekstā federālā valdība jau ir pieņēmusi trīs palīdzības paketes, lai samazinātu slogu pilsoņiem.

Saspringtā ekonomiskā situācija licis arī prognozēt Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadam, kas paredz 0,5 procentu kritumu. Šīs ekonomiskās problēmas liek cilvēkiem rūpīgi pārdomāt, kur viņi tērē naudu, un bieži vien izvēle ir pret vietējiem restorāniem.