Nodokļu tāme 2025. gadam: papildu ieņēmumi pret gaidāmo ieņēmumu samazinājumu!

Nodokļu tāme 2025. gadam: papildu ieņēmumi pret gaidāmo ieņēmumu samazinājumu!

Jaunākā nodokļu aplēse liecina par pretrunīgiem signāliem par Vācijas finansiālo situāciju. Šogad eksperti paredz papildu ienākumus 143 miljonu eiro apmērā. Taču nākamajam gadam tiek prognozēts ieņēmumu kritums 131 miljona eiro apmērā. Finanšu ministrs doktors Danyal Bayaz uzsver, ka būtiski papildu ienākumi pašreizējo ekonomisko grūtību dēļ nav gaidāmi. Prognozējošie piesardzības pasākumi noved pie praktiski nulles rezultāta: nav kritumu, bet nav arī papildu iespējas budžeta plānošanai. Aplēses pamatā ir federālās valdības pavasara prognoze, kas paredz IKP pieaugumu tikai par 1 procentu 2025. gadam. Gada beigās federālo, štatu un pašvaldību kopējie ieņēmumi sagaidāms aptuveni 916 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,3 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šo aprēķinu joprojām ietekmē plānotie nodokļu atvieglojumi, par kuriem tika lemts 2024. gada beigās. Šīs federālā likuma izmaiņas ietver ienākuma nodokļa likmju korekcijas, bērnu nodokļa atvieglojumus un bērna pabalsta palielinājumu. Šie jaunie noteikumi noved pie ievērojamiem ieņēmumu samazinājumiem federālā līmenī, jo uzkrājums 2025./2026. gadam jau ir izlietots. Bez šiem preventīvajiem pasākumiem ieņēmumu iztrūkums varētu būt par aptuveni 1,1 miljardu eiro lielāks.

Koncentrējieties uz izdevumu prioritātēm

Nodokļu aprēķins ir ļoti svarīgs budžeta plānošanā, jo īpaši ņemot vērā parāda bremzi. Paredzams, ka līdz 2028. gadam federālo nodokļu ieņēmumi pieaugs par 30 procentiem salīdzinājumā ar 2022. gadu, savukārt valsts nodokļu ieņēmumi pieaugs tikai par 21 procentu. 2025. gadā tiek prognozēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi pirmo reizi pārsniegs vienu triljonu eiro. Paredzams, ka federālā valdība iegūs gandrīz 40 procentus no ieņēmumiem, bet štati saņems nedaudz vairāk par 40 procentiem, bet pārējais tiks piešķirts pašvaldībām un ES.

Aplēse arī liecina, ka štati zaudē pozīcijas attiecībā pret federālās valdības ieņēmumiem, kas galvenokārt ir saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu. Paredzams, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi būs gandrīz par 30 procentiem mazāki nekā pērn un plāno lēnu atgūšanos līdz 2028. gadam. No otras puses, ienākuma nodokļa pieaugums ir paredzēts par 34 procentiem, bet algas nodoklis – par 44 procentiem, kas liecina, ka atsevišķi nodokļu veidi joprojām var uzrādīt spēcīgu izaugsmi.

Paredzamie izaicinājumi

Dr Danyal Bayaz brīdina, ka plānotie nodokļu atvieglojumi investīcijām 2026. gadā izmaksās trīsciparu miljonus un turpinās palielināties arī turpmākajos gados. Turklāt pašreizējās tāmē nav ņemtas vērā tādas jaunās, plānotās izmaiņas kā 30 procentu nolietojuma samazināšanās iekārtu investīcijām no 2025. gada. Vācijas finansiālā situācija tiek vērtēta kā stabila, taču būtiski būtiski neveikt nodokļu palielināšanu, lai turpinātu risināt pašreizējās problēmas.

Rezumējot, nodokļu tāme parāda saprātīgas finanšu pārvaldības nepieciešamību. Rūpīga izdevumu prioritāšu apsvēršana tiek uzskatīta par būtisku ekonomikas noturības stiprināšanā. Gaidāmie nodokļu atvieglojumi un ekonomiskie apstākļi atbildīgos sagādā lielas problēmas.