Nodokļu strīds koalīcijas līgumā: Kurš maksās par nākotni?

2025.gada 11.aprīlī tika detalizēti analizētas Savienības un VPD pozīcijas attiecībā uz nodokļiem un finansēm. Kamēr SPD runā par "papildu slogu lielākajiem pelnītājiem", CSU līderis Markuss Sēders izslēdz nodokļu palielināšanu. Koalīcijas līgums sola atvieglojumus, taču bez nodokļu palielināšanas. Daudzas darba grupas idejas netiek īstenotas, un solidaritātes piemaksa paliek spēkā, lai gan Savienība vēlas to atcelt. SPD vēlējās arī reformēt mantojuma nodokli, taču tas nav noenkurots koalīcijas līgumā.

Koalīcijas līgumā ir solījumi samazināt ienākumu nodokļa slogu darbiniekiem, lai gan precīzas detaļas paliek neskaidras. Līgumā ir stingrs Savienības paraksts, un tajā galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu ienākuma nodokļa reformai. CDU līderis Frīdrihs Mercs ir solījis "investīciju veicinātāju" uzņēmumiem. Ekonomiste Monika Šnicere no Ekonomikas ekspertu padomes sacīja, ka lielie uzņēmumi iegūs no turbo amortizācijas. Pastāv bažas par 500 miljardu eiro īpašā fonda iespējamo izlietojumu, ko varētu izmantot priekšvēlēšanu kampaņas dāvanām. CSU līgumā ir integrējusi dārgus projektus, piemēram, māmiņu pensijas un lauksaimniecības dīzeļdegvielas subsīdijas.

Svarīgi koalīcijas līguma punkti

Atklāts paliek jautājums, vai koalīcija spēj finansēt savus projektus, nepaaugstinot nodokļus. SPD priekšsēdētājs Larss Klingbeils uzsvēra, ka visi punkti koalīcijas līgumā ir jāfinansē. Līgumā kopā ir 299 “gribu” un 803 “gribu”, bet bieži vien testu veidā. Līdz 2031.gadam pensiju līmeni paredzēts nodrošināt 48 procentu apmērā, kas prasa papildu naudu. CSU arī plāno paplašināt mātes pensiju, kas izmaksās aptuveni piecus miljardus eiro gadā. Tas tiek finansēts no nodokļu ieņēmumiem, palielinot no 100 eiro uz 120 eiro par bērnu.

Vēl viens projekts koalīcijas līgumā ir “priekšlaicīgas sākuma pensijas” ieviešana, kurā ik mēnesi pensijas uzkrājuma kontā jāieskaita desmit eiro par katru bērnu. Šis projekts varētu izmaksāt vairāk nekā 80 miljonus eiro gadā, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2026. gadā. Merzs uzsvēra, ka svarīga ir atbildīga nodokļu naudas izmantošana un stabils federālais budžets. Visi projekti ir pakļauti finansējumam.

Turklāt koalīcijas līguma ietvaros tika noteikts, ka patvēruma meklētāju noraidījumiem uz ES ārējām robežām jābūt iespējamiem, saskaņojot tos ar Eiropas partneriem, neskarot tiesības uz patvērumu. Regulārais naturalizācijas periods saglabājas pieci gadi, un bēgļi ar ierobežotas aizsardzības statusu nedrīkst ievest ģimenes locekļus divus gadus. Pretrunīgi vērtētais “Apkures likums” ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu Ēku enerģijas likumu, kas būtu jāizstrādā elastīgāks.

Turklāt tiek plānoti pabalstu samazinājumi iedzīvotāju labā; ja saprātīgs darbs tiek atkārtoti noraidīts, var notikt “pilnīga pabalstu atņemšana”. Turpmāk pilsoņa pabalsts tiks dēvēts par “pamata nodrošinājumu darba meklētājiem”. No nākamā gada plānota minimālā alga 15 eiro stundā, kas ir vēl viens būtisks solis koalīcijas līgumā.