Strīdi par nodokļu plāniem: Bavārijas ministrs aicina ieviest skaidrību un atvieglojumus!
Federālā valdība plāno nodokļu atvieglojumus, bet valstis protestē pret ieņēmumu samazināšanos. Uzziniet vairāk par strīdu.
Strīdi par nodokļu plāniem: Bavārijas ministrs aicina ieviest skaidrību un atvieglojumus!
Jaunā federālā valdība kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadībā ir iesniegusi vērienīgus plānus samazināt nodokļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tostarp cita starpā ir paredzēts palielināt braukšanu uz darbu pie darba samaksas un samazināt PVN ēdināšanas nozarē. Taču reakcijas no federālajām zemēm, īpaši no Bavārijas, pārsvarā ir negatīvas. Federālās zemes baidās no miljardu ieņēmumu iztrūkuma, ko varētu izraisīt šie pasākumi, un ir paziņojušas par lielu pretestību Federālajā padomē. Par to liecina arī aptauja, ko veica Dienvidvācijas laikraksts, kas dokumentē masveida pretestību federālās valdības nodokļu plāniem.
Bavārijas finanšu ministrs Alberts Fīrakers (CSU) tomēr atbalsta plānus un uzsver, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir jāsniedz steidzami palīdzība. Viņš raksturo Vāciju kā “augstāko nodokļu valsti” un apelē pie nepieciešamības pielāgot nodokļu politiku. Fīrakers arī izceļ koalīcijas līgumā noslēgtās vienošanās un aicina federālo valdību ātri iesniegt likumprojektus. Bavārija rūpīgi izskatīs visus jaunos likumprojektus, kā rezultātā iespējama aizkavēšanās.
Pretestība no federālajām zemēm
Plānotie pabalsta paaugstinājumi un iecerētais PVN samazinājums ir pretrunīgi ne tikai Bavārijā. Saksijas finanšu ministrs Kristians Pivarcs (CDU) izteicis asu kritiku. Viņš kritizē faktu, ka federālā valdība pieņem likumus, kas samazina ieņēmumus vai palielina izdevumus štatiem un pašvaldībām, tos attiecīgi nekompensējot. Līdzīgas bažas pauda arī Berlīnes finanšu ministrs Stefans Everss (CDU), norādot uz saspīlēto budžeta situāciju.
Turklāt SPD politiķis Andreass Dresels piepilsētas piemaksas palielināšanu raksturo kā “viltus stimulu” un nesaskata par prioritāti PVN samazināšanu. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā štata valdības apstiprinājums ir atkarīgs no federālās valdības gatavības faktiski kompensēt ieņēmumu zaudējumus. Ēdināšanas sektorā plānotā tirdzniecības nodokļa reforma paredz no 2026.gada samazināt līdz septiņiem procentiem.
Finansiālās sekas un perspektīvas
Plānoto pasākumu finansiālā ietekme ir būtiska. Viens aprēķins paredz, ka divu centrālo pasākumu – piepilsētas braukšanas pabalsta palielināšana un PVN samazināšana – vēlēšanu periodā tiks samazināti ieņēmumi par aptuveni 23 miljardiem eiro, no kuriem aptuveni 12,5 miljardi eiro attiecināmi uz valstīm un pašvaldībām. Šīs neskaidrības par izmaksu sadali rada papildu spriedzi starp federālo un štatu valdībām, jo federālā valdība atsaucas uz pretējo vienošanos ar premjerministriem.
Turklāt pašreizējā nodokļu aplēse skaidri parāda, ka nodokļu ieņēmumi ir mazāki, nekā paredzēts, kas vēl vairāk ierobežo gan federālās valdības, gan štatu un pašvaldību finansiālās iespējas. Pieaug spiediens uz valdībām meklēt konkrētus risinājumus, kas gan atvieglos iedzīvotāju slogu, gan nodrošinās valstu finansiālo stabilitāti.