Pētījums: Vecuma grupas un slimības ziņojumi — Garīgās veselības nozīme
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.tagesschau.de ziņojumu jauns pētījums liecina, ka dažādas vecuma grupas slimības atvaļinājumu risina atšķirīgi. Īpaši liela loma ir garīgajai veselībai. Aizspriedumus pret Z paaudzi pētījums daļēji apstiprina, bet arī atspēko. Jaunā paaudze aug nestabilos laikos, un to veido tādi notikumi kā korona pandēmija. Tas nozīmē, ka viņi dzīvo apzinātāk šeit un tagad un pievērš lielāku uzmanību savam garīgajam līdzsvaram un labam darba un privātās dzīves līdzsvaram. Vecākās paaudzes mēdz pieņemt neveselīgus darba apstākļus, savukārt jaunākās paaudzes vairāk vēlas noteikt savu veselību par prioritāti. Pētījums liecina, ka īpaši Z paaudze...

Pētījums: Vecuma grupas un slimības ziņojumi — Garīgās veselības nozīme
Saskaņā ar ziņojumu www.tagesschau.de,
Jauns pētījums liecina, ka dažādas vecuma grupas slimības atvaļinājumu risina atšķirīgi. Īpaši liela loma ir garīgajai veselībai. Aizspriedumus pret Z paaudzi pētījums daļēji apstiprina, bet arī atspēko.
Jaunā paaudze aug nestabilos laikos, un to veido tādi notikumi kā korona pandēmija. Tas nozīmē, ka viņi dzīvo apzinātāk šeit un tagad un pievērš lielāku uzmanību savam garīgajam līdzsvaram un labam darba un privātās dzīves līdzsvaram. Vecākās paaudzes mēdz pieņemt neveselīgus darba apstākļus, savukārt jaunākās paaudzes vairāk vēlas noteikt savu veselību par prioritāti.
Pētījums liecina, ka īpaši Z paaudzei ir aizdomas, ka tā sauc par slimu, neskatoties uz to, ka tā ir spējīga strādāt. Techniker Krankenkasse dati no pirmā acu uzmetiena apstiprina šo ainu, taču, rūpīgāk izpētot, redzams, ka jaunieši slimības dēļ izlaiž vidēji mazāk dienu nekā vecāki darbinieki.
Darba tirgus pētnieks un ekonomists Aleksandrs Spermans atzīmē, ka jaunākā paaudze vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, īpaši attiecībā uz garīgo veselību. Tas ir redzams arī turpmākajās korona pandēmijas sekās uz darba tirgu. Jaunākā paaudze pieprasa darba modeļus, kas nodrošina labāku līdzsvaru starp darbu un brīvību, kas galu galā gūst labumu ikvienam.
Vēl viena pozitīva tendence ir tāda, ka mūsdienās ievērojami mazāk darbinieku dodas uz darbu, neskatoties uz to, ka ir slimi. Tas liecina, ka veselība, īpaši garīgā veselība, kļūst arvien svarīgāka darbaspēkam.
Kopumā jaunā paaudze pieprasa lielāku uzmanību garīgajai veselībai un arodveselības vadībai uzņēmumos un no vadītājiem neatkarīgi no darbinieku vecuma. Tas ilgtermiņā varētu radīt veselīgāku un motivētāku darbaspēku.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesschau.de