Atvaļinājums fokusā: šādi vācieši ietaupa savam sapņu ceļojumam!

Atvaļinājums fokusā: šādi vācieši ietaupa savam sapņu ceļojumam!

Nesen veikta aptauja liecina, ka vācieši arvien vairāk tiecas taupīt inflācijas un dzīves izmaksu pieauguma laikā. Saskaņā ar cenu salīdzināšanas portāla Idealo pētījumu, ko Kantar maijā veica aptuveni 2000 cilvēku vecumā no 18 līdz 64 gadiem, 42 procenti aptaujāto uzkrājas galvenokārt nākamajam atvaļinājumam. Tas ir visizplatītākais uzkrājumu veidošanas iemesls un krietni pārspēj citus finanšu mērķus, piemēram, finanšu rezervju veidošanu, kam uzkrāj 39 procenti aptaujāto. T Tiešsaistē ziņo, ka kā uzkrājumu mērķi tiek minēti arī pensijas nodrošināšana 32% apmērā un lielāki pirkumi, piemēram, televizori vai velosipēdi, kuru īpatsvars ir 28%.

Nepieciešamība taupīt atspoguļojas arī daudzu patērētāju bažās. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto sacīja, ka ir noraizējušies par to, kā savilkt galus kopā. Turklāt 42 procentiem bija jāatsakās no savām finanšu rezervēm. Interesanti ir tas, ka katrs sestais saka, ka vēlētos ietaupīt, bet nespēj to izdarīt. Šie ietaupījumi ir īpaši pamanāmi noteiktās jomās. Aptaujas rezultāti liecina, ka 50 procenti aptaujāto ietaupa uz apģērbu un restorānu un kafejnīcu apmeklējumiem, 46 procenti atsakās no kultūras un atpūtas aktivitātēm, 41 procenti no hobija un atpūtas priekšmetiem un 40 procenti no elektronikas. T Tiešsaistē

Paaudzes un psiholoģiskie efekti

Atšķirības uzkrājumu veidošanā starp paaudzēm ir pārsteidzošas. Baby boomers, t.i., cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, biežāk ietaupīs uz apģērba rēķina, savukārt Z paaudze (18-30 gadus veci) uz pārtiku. Jaunieši uztver modi kā svarīgu savas personības izpausmi. Aptauja arī liecina, ka patērētāji aktīvi izmanto metodes izmaksu samazināšanai. 64 procenti aptaujāto salīdzina cenas, 56 procenti pievērš uzmanību īpašajiem piedāvājumiem, bet 46 procenti izmanto atlaižu kuponus.

Saskaņā ar tirdzniecības profesora Jērga Fundera teikto, daudzus patērētājus nemierina cenu kāpums, kas izraisa vispārēju nevēlēšanos tērēt. Arī ING Bank galvenais ekonomists Karstens Bžeskis apstiprina, ka vācieši mēdz taupīt “bailēs”, neskatoties uz algu kāpumu un inflācijas palēnināšanos. Ekonomisti uzskata, ka nevēlēšanās iepirkties kaitē Vācijas ekonomikai, jo privātie izdevumi veido aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta. ikdienas ziņas

Perspektīva par patērētāju uzvedību

Patērētāji tuvākajā nākotnē sagaida lēnu atgriešanos pie patēriņa. GfK un Nirnbergas tirgus lēmumu institūts ziņo par nelielu patērētāju noskaņojuma uzlabošanos, lai gan saglabājas nevēlēšanās pirkt. Tomēr šī negatīvā nostāja varētu mainīties 2024. gada otrajā pusē, kad Eiropas Centrālās bankas procentu likmju kritums varētu veicināt investīcijas un uzlabot patērētāju noskaņojumu. Neskatoties uz pesimistiskajām ekonomikas izaugsmes cerībām, cerība uz pozitīvu pavērsienu saglabājas.