ASV un Ķīna pie sarunu galda: tirdzniecības strīds atkal saasinās!

ASV un Ķīna pie sarunu galda: tirdzniecības strīds atkal saasinās!

2025. gada 9. jūnijā Londonā notiks jaunas sarunas starp ASV un Ķīnu, lai kliedētu notiekošo tirdzniecības konfliktu. Šajā nozīmīgajā sanāksmē piedalās abu valstu augsta ranga pārstāvji. No Ķīnas puses piedalīsies vicepremjers He Lifengs, savukārt ASV pārstāvēs finanšu ministrs Skots Besents, tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks un tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs. Šis sarunu raunds, pirmais kopš maijā noslēgtā tirdzniecības nolīguma, kas ietvēra augsto tarifu pagaidu apturēšanu, radās pēc telefonsarunas starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu.

Galvenie strīdu punkti sarunās ir ASV ierobežojumi tehnoloģiju eksportam uz Ķīnu un Ķīnas retzemju metālu eksporta kontrole. Šīs stratēģiskās izejvielas ir ļoti svarīgas daudzām nozarēm, un Ķīnai pieder vairāk nekā 90 procenti no pasaules ražošanas. Tāpēc valsts šajā jomā bieži tiek uzskatīta par monopolistu. Ķīnas jaunā eksporta kontrole paredz, ka eksportētājiem jāsaņem atļaujas dažiem retzemju metāliem un jānorāda, kuriem Rietumu uzņēmumiem viņi vēlas piegādāt preces. Šie pasākumi ir tieša atbilde uz Trampa noteiktajiem soda tarifiem līdz 145 procentiem.

Tirdzniecības sarunu sekas

Tirdzniecības konflikts starp abām pasaules lielvarām jau ir novedis pie ASV tirdzniecības deficīta ar Ķīnu gandrīz 300 miljardu dolāru apmērā. 2024. gadā ASV uz Ķīnu eksportēja preces 143 miljardu dolāru vērtībā, bet imports no Ķīnas sasniedza 439 miljardus dolāru. Trampa mērķis ar saviem tarifiem ir ar augstākiem nodokļiem samazināt šo deficītu un stiprināt vietējo ražošanu. Taču biznesa kritiķi brīdina par augstāku importa nodevu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenām un ekonomikas izaugsmi.

Ķīnas jaunā eksporta kontrole var būtiski ietekmēt globālās piegādes ķēdes. Līdzīgi ierobežojumi kopš decembra ir spēkā arī citiem kritiskiem elementiem, piemēram, gallijam un germānijam. Pagātnē ir pierādīts, ka Ķīna ir gatava izmantot savu eksporta politiku kā ekonomisku spiediena līdzekli; 2010. gadā retzemju metālu eksporta aizliegums izraisīja dramatisku cenu pieaugumu, īpaši Japānā.

Tramps arī ir paziņojis vai jau ieviesis vairākus jaunus tarifus savas tirdzniecības politikas ietvaros, tostarp papildu 10 procentu sodu gandrīz visam importam. Šo pasākumu likumība pašlaik tiek pārbaudīta vairākās tiesvedībās, un arī Tramps apsver iespēju strīdu virzīt līdz Augstākajai tiesai. Ķīnas vadība tagad aicina atcelt ASV pasākumus, kas tiek uzskatīti par neizdevīgiem, un objektīvi novērtēt sarunu gaitu.

Tāpēc gaidāmās sarunas un to pamatā esošie jautājumi ir svarīgi ne tikai tuvākajiem tirdzniecības partneriem, bet arī globālajai ekonomikas stabilitātei, ko varētu ietekmēt šī spriedze. Notikumiem tiek rūpīgi sekots līdzi, jo tie potenciāli varētu ietekmēt tādas valstis kā Vācija un Japāna.