ASV pret Šveici: kurš uzvarēs nodokļu karā par minimālo nodokli?

ASV pret Šveici: kurš uzvarēs nodokļu karā par minimālo nodokli?

Pašreizējās nodokļu politikas norises ASV un Eiropā rada nenoteiktību starptautiskā līmenī. Trampa administrācija šobrīd vairāk koncentrējas uz tarifiem un mazāk uz nodokļu politiku. Prezidents Tramps stāšanās amatā paziņoja, ka atcels visas iepriekšējās saistības attiecībā uz OECD minimālo nodokli. Tas rada jautājumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nākotnē, jo īpaši attiecībā uz ASV uzņēmumiem, kuriem, iespējams, varētu tikt uzlikti netaisnīgi nodokļi.

ASV aicina uzlikt sodus valstīm, kuras, viņuprāt, negodīgi apliek ASV uzņēmumus. Nodokļi, kas tiek uzskatīti par negodīgiem, ietver sekundāro starptautisko papildu nodokli (UTPR) un digitālo pakalpojumu nodokļus (DST). Interesanti, ka Šveice jau ir ieviesusi minimālo nodokli kopš 2024. gada, taču nepiemēroja UTPR un nav ieviesusi DST. Tas varētu nostādīt Šveici sarežģītā situācijā, jo tā paļaujas gan uz tās nodokļu sistēmas atzīšanu par līdzvērtīgu ESAO minimālajam nodoklim, gan uz bažām par godīgu nodokļu uzlikšanu.

ASV prasības un starptautiskā reakcija

ASV apgalvo, ka tā uzskata, ka tās minimālie nodokļi ir tikpat efektīvi kā ESAO nodokļi. Valsts pieprasa skaidru regulējumu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšanai, kas līdz gada beigām būtu jāiekļauj minimālajā nodoklī. "ASV drošā osta" varētu palīdzēt samazināt spiedienu uz citām valstīm, lai tās pielāgotu savus nodokļu noteikumus.

Šīs prasības ir izaicinājums 55 valstīm, kuras pašlaik ievieš OECD minimālo nodokli. Juridiskās neskaidrības un jautājumi rodas saistībā ar ASV uzņēmumu starptautisko nodokļu piemērošanu. Noteiktos apstākļos uz tiem varētu attiekties arī starptautiskās nodokļu saistības. Lai gan vietējais papildu nodoklis nav ASV prioritāte, ASV uzņēmumiem tiek piemērots ASV minimālais nodoklis, kas vēl vairāk sarežģī starptautisko nodokļu vidi.

Situācija Eiropā

Eiropā ES dalībvalstis izmanto nogaidošu pieeju, kamēr aizkulisēs notiek diskusijas. ES valstis ir pakļautas spiedienam, jo ​​daudzas no tām jau ir iekļāvušas UTPR savos valsts tiesību aktos. Piemēram, vairākas valstis, tostarp Francija ar 3% DST un Itālija ar 3% digitālajiem produktiem, jau ir ieviesušas pasākumus, savukārt citas, piemēram, Beļģija un Čehija, arī strādā pie DST ieviešanas.

• Österreich: DST von 5%, implementiert am 1. Januar 2020.
• Frankreich: DST von 3% und 1,20%, retroaktiv seit dem 1. Januar 2019.
• Italien: DST von 3%, implementiert am 1. Januar 2020.
• Schweiz: DST von 4% auf Bruttoeinnahmen, seit dem 1. Januar 2024.

Bažas par to, ka ES uzņēmumi varētu īpaši smagi ietekmēt jaunie ASV soda pasākumi, ir visuresošas. ASV Kongress arī strādā pie jaunas nodokļu reformas, kas varētu ietvert arī sodošus nodokļu pasākumus. Šveicei ir uzdevums nodrošināt juridiski drošus risinājumus notiekošajās OECD diskusijās, lai mazinātu neskaidrības.

Kopumā pašreizējā situācija liecina, ka nodokļu politikas pasākumi joprojām būs pretrunīgi starptautiski vērtēti. Jautājumam par dažādu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšanu uzņēmumiem un valstīm varētu būt tālejošas sekas.