Patērētāju konsultāciju centrs brīdina par krāpšanu: ING klientiem nevajadzētu atbildēt uz pikšķerēšanas e-pastiem
Ziemeļreinas-Vestfālenes patērētāju konsultāciju centrs atkal brīdina par krāpniecību, kas šobrīd skar ING Bank klientus. E-pasta ziņojumā potenciālajiem upuriem tiek lūgts noklikšķināt uz saites, lai veiktu paredzamo pakalpojuma atjauninājumu, lai sāktu darbu ar banku. Taču patērētāju konsultāciju centrs brīdina neklikšķināt uz saites un norāda uz dažādu informāciju, kas liecina, ka tas ir viltus e-pasts. ING Bank iesaka ikvienam, kurš jau ir noklikšķinājis uz saites vai dalījies ar saviem datiem, pēc iespējas ātrāk sazināties ar uzņēmumu un atjaunot internetbankas drošību. Saskaņā ar www.fr.de ziņojumu...

Patērētāju konsultāciju centrs brīdina par krāpšanu: ING klientiem nevajadzētu atbildēt uz pikšķerēšanas e-pastiem
Ziemeļreinas-Vestfālenes patērētāju konsultāciju centrs atkal brīdina par krāpniecību, kas šobrīd skar ING Bank klientus. E-pasta ziņojumā potenciālajiem upuriem tiek lūgts noklikšķināt uz saites, lai veiktu paredzamo pakalpojuma atjauninājumu, lai sāktu darbu ar banku. Taču patērētāju konsultāciju centrs brīdina neklikšķināt uz saites un norāda uz dažādu informāciju, kas liecina, ka tas ir viltus e-pasts. ING Bank iesaka ikvienam, kurš jau ir noklikšķinājis uz saites vai dalījies ar saviem datiem, pēc iespējas ātrāk sazināties ar uzņēmumu un atjaunot internetbankas drošību.
Saskaņā ar www.fr.de ziņojumu šī krāpniecība varētu nopietni ietekmēt ING Bank klientus. Noklikšķinot uz viltotās saites, viņi varētu atklāt personisku informāciju, kas varētu nonākt kibernoziedznieku rokās. Tas palielinātu identitātes zādzības un finansiālu zaudējumu risku. Klienti savos datoros var instalēt arī ļaunprātīgu programmatūru, kas pārtver konfidenciālu informāciju vai traucē tiešsaistes banku darbību.
Lai analizētu ietekmi uz tirgu vai finanšu nozari, varētu pārbaudīt, vai iepriekš ir bijuši līdzīgi krāpšanas mēģinājumi pret citām bankām un kādi pasākumi tika veikti, lai šādus incidentus novērstu. Varētu arī apsvērt, kā pēc šī incidenta varētu uzvesties ING Bank klienti. Viņi var zaudēt uzticību tiešsaistes banku drošībai un meklēt alternatīvas bankas vai finanšu iestādes, kas piedāvā labāku aizsardzību pret krāpšanu.
Ir svarīgi, lai finanšu eksperti un finanšu nozare kopumā aktīvi cīnītos pret šādām krāpniecībām un izglītotu klientus par riskiem. Finanšu iestādēm jāuzlabo savi drošības pasākumi un jānodrošina saviem klientiem efektīvi instrumenti un resursi, lai pasargātu sevi no krāpšanas. Tas var palīdzēt atjaunot klientu uzticību un stiprināt banku reputāciju drošības un uzticamības jomā.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.fr.de