Izpilddirektore Dorisa Feifere brīdina par pieaugošajām veselības apdrošināšanas iemaksām un aicina veikt finanšu reformu, lai atrisinātu problēmas.
Kā liecina www.rnd.de ziņojums, veselības ministres Lauterbahas izteikumus par veselības apdrošināšanas iemaksu attīstību 2024.gadā kritiski vērtē obligātās veselības apdrošināšanas sabiedrību jumta asociācijas valdes priekšsēdētāja Dorisa Feifere. Viņasprāt, papildu iemaksa pieaugs tikai par procentpunkta desmitdaļu, kas tomēr ir tikai aprēķinu mainīgais lielums. Faktiski paredzams, ka gada sākumā vidējā iemaksu likme pieaugs līdz aptuveni 16,3 procentiem, kas apdrošinātajām personām un darba devējiem nozīmē papildu slogu aptuveni 8 eiro mēnesī. Turklāt viņa apgalvo, ka veselības aprūpes izdevumi ir neparasti pieauguši, jo īpaši slimnīcas izmaksas. Tas arī brīdina par iespējamu turpmāku iemaksu likmju pieaugumu...

Izpilddirektore Dorisa Feifere brīdina par pieaugošajām veselības apdrošināšanas iemaksām un aicina veikt finanšu reformu, lai atrisinātu problēmas.
Kā liecina www.rnd.de ziņojums, veselības ministres Lauterbahas izteikumus par veselības apdrošināšanas iemaksu attīstību 2024.gadā kritiski vērtē obligātās veselības apdrošināšanas sabiedrību jumta asociācijas valdes priekšsēdētāja Dorisa Feifere. Viņasprāt, papildu iemaksa pieaugs tikai par procentpunkta desmitdaļu, kas tomēr ir tikai aprēķinu mainīgais lielums. Faktiski paredzams, ka gada sākumā vidējā iemaksu likme pieaugs līdz aptuveni 16,3 procentiem, kas apdrošinātajām personām un darba devējiem nozīmē papildu slogu aptuveni 8 eiro mēnesī.
Turklāt viņa apgalvo, ka veselības aprūpes izdevumi ir neparasti pieauguši, jo īpaši slimnīcas izmaksas. Viņa arī brīdina par iespējamu turpmāku iemaksu likmju paaugstināšanu 2025. gadā, ja netiks veikti pretpasākumi, un kritizē veselības ministra līdzšinējo priekšlikumu trūkumu finanšu reformai.
Pēc maniem aprēķiniem, sagaidāmie iemaksu likmju pieaugumi sakarā ar palielinātajiem izdevumiem ilgtermiņā varētu novest pie paaugstināta sloga apdrošinātajām personām un darba devējiem. Tas varētu ierobežot iedzīvotāju iespējas ietaupīt un investēt, kas savukārt varētu ietekmēt patēriņu un ekonomiku.
Feifers arī kritiski vērtē aicinājumus piešķirt vairāk nodokļu naudas veselības sistēmas finansēšanai un uzsver nepieciešamību veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas. Viņa min, ka Vācijā, salīdzinot ar citām rūpnieciski attīstītajām valstīm, strādā virs vidējā māsu personāla, kas liecina par efektīvāku resursu izmantošanu.
Tāpat Feifers pauž bažas par aktuālajiem strīdiem par minimālajiem apjomiem īpaši mazu priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpei un aicina saprātīgi sadalīt finanšu līdzekļus starp nepieciešamajām slimnīcām, lai nodrošinātu iedzīvotāju aprūpi.
Kopumā Feifers ir skeptisks par pašreizējo finansiālo situāciju veselības sistēmā un brīdina par iespējamu negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem, finanšu sektoru un tirgu, ja netiks veikti atbilstoši reformu soļi.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.rnd.de