Kāpēc minidarbniekiem nevajadzētu atteikties no pensiju apdrošināšanas?

Kāpēc minidarbniekiem nevajadzētu atteikties no pensiju apdrošināšanas?

Minidarbiniekiem bieži vien ir kārdinājums atbrīvot sevi no pensiju apdrošināšanas, lai īstermiņā viņiem būtu vairāk naudas. Taču šis solis var negatīvi ietekmēt jūsu pensiju, kļūstot vecākam. Ar mini darbu darba devējs pensiju fondā iemaksā 15 procentus, kas ir vairāk nekā ar regulārām darba attiecībām. Minidarba īpašnieks maksā tikai 3,6 procentus, bet var būt arī atbrīvots no šīs iemaksas.

Ja tiek sasniegts izpeļņas limits 538 eiro mēnesī, atteikšanās no darbinieka iemaksas var šķist pievilcīga. Taču tas nozīmē, ka stundas bez darbinieka iemaksām mazāk tiek ieskaitītas minimālajā apdrošināšanas stāža aprēķinos. Tas nozīmē, ka var iztrūkt svarīgi apdrošināšanas gadi pensijai 63 gadu vecumā vai pensijai samazinātas darba spējas dēļ. Bez pietiekamiem iemaksu periodiem nav tiesību uz šāda veida pensijām.

Turklāt, ja esat atbrīvots no obligātās pensiju apdrošināšanas, jums vairs nav iespējas saņemt rehabilitāciju. Arī rehabilitācijas pakalpojumi tiek finansēti no pensiju fonda, lai rehabilitācija nebūtu iespējama, ja nav obligāto iemaksu. Neskatoties uz šiem riskiem, vairāk nekā puse minidarbnieku izvēlas atbrīvot no pensiju apdrošināšanas. No 7,6 miljoniem maznodarbināto 4,05 miljoni bija atbrīvoti no tā.

Sociālās apvienības, piemēram, VdK, pat iestājas par minidarba aizliegumu, jo sociālās apdrošināšanas iemaksu trūkums subsidē zemo algu sektoru un ilgtermiņā var novest pie vecuma nabadzības. VdK prezidente Verēna Bentele uzsver zemās pensijas tiesības, kas izriet no minidarbiem, un aicina valsti aizliegt minidarbus, lai stiprinātu darbinieku pensiju nodrošinājumu.