1,4 triljoni eiro klimatam draudzīgai pārstrukturēšanai – kur ir risinājums?

1,4 triljoni eiro klimatam draudzīgai pārstrukturēšanai – kur ir risinājums?

Pašreizējais pētījums liecina, ka visu Vācijas dzīvojamo īpašumu klimatam draudzīgai pārbūvei līdz 2050. gadam būs nepieciešami aptuveni 1,4 triljoni eiro. Šīs investīcijas ir nepieciešamas, lai samazinātu augstās CO2 emisijas no dzīvojamām ēkām, kas pašlaik rada aptuveni 14 procentus no visām CO2 emisijām Vācijā, neņemot vērā netiešās emisijas. Iniciatīvai nepieciešama visaptveroša apņemšanās, tostarp gan finanšu resursi, gan politiskais atbalsts. Štutgartes ziņas ziņo, ka daļa no risinājuma slēpjas Ēku enerģētikas likuma ieviešanā, kas nosaka, ka turpmāk no jauna uzstādītās apkures sistēmas jādarbina ar vismaz 65 procentiem atjaunojamās enerģijas.

Tomēr pastāv politiskās neskaidrības. Kamēr koalīcijas partneri CDU, CSU un SPD sākotnēji plānoja koalīcijas līgumā atcelt Ēku enerģētikas likumu, šobrīd nav skaidrs, kādi jauni noteikumi šajā sakarā sekos. Nepieciešamās investīcijas četrās lielākajās Eiropas ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā – veido aptuveni 3 triljonus eiro. Apmēram puse no šī apjoma nāk no Vācijas mājokļu sektora, kas uzsver rīcības steidzamību.

Ekonomiskā ietekme un darba tirgus

Klimatam draudzīgai pārveidei var būt ne tikai ietekme uz vidi, bet arī ekonomika. Nekustamo īpašumu cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,5 procentpunktiem. Vienlaikus sagaidāms, ka līdz 2050. gadam vērtības radīšana nekustamā īpašuma nozarē varētu palielināties par vienu triljonu eiro. Turklāt šie pasākumi varētu radīt ap 107 000 jaunu darba vietu, kas samazinātu bezdarba līmeni par aptuveni 0,2 procentpunktiem. Tomēr šīm optimizācijām ir nepieciešamas augstākas CO2 cenas, finansiāls atbalsts un uzlaboti politiskie ietvari.

CO2 cena šobrīd ir 55 eiro par tonnu, taču, lai panāktu ievērojamu izmaksu ietaupījumu, šīs cenas būtu jāpaaugstina līdz virs 300 eiro par tonnu. Šie pasākumi ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu Vācijas klimata mērķus un ilgtspējīgi samazinātu emisijas. Fraunhofers ISI ir publicējusi arī turpmāku ietaupījumu potenciāla analīzi, kas ilustrē šādu pasākumu nepieciešamību.