Viss par apkures neskaidrību: LEG Immobilien pieprasa ES standartus!
Larss fon Lakums no LEG Immobilien pauž bažas par enerģētikas pāreju un aicina izstrādāt vienotus ES apkures noteikumus ēku sektoram.
Viss par apkures neskaidrību: LEG Immobilien pieprasa ES standartus!
Laikā, kad enerģētikas pāreja rit pilnā sparā, LEG Immobilien izpilddirektors Larss fon Lakums pauž bažas par izaicinājumiem, kas īpaši skar būvniecības nozari. Nesenajā ziņojumā, ko sagatavoja Pasaule Viņš uzsver, ka lielāka uzmanība jāvelta pastāvīgi augstajām izmaksām un ieviešanas sarežģītībai.
Fon Lackum skaidro, ka daudzas ēkas jau ir sasniegušas augstu efektivitātes līmeni, tāpēc turpmākie pasākumi CO₂ samazināšanai kļūst arvien dārgāki. Īpaši problemātiski ir atšķirīgie emisiju noteikumi ES valstīs: Vācijā, lai sasniegtu C energoefektivitātes klasi, mājai ir atļauts izmantot ne vairāk kā 75 kWh/m²/gadā, savukārt Nīderlandē šī robeža ir 250 kWh/m²/gadā.
Aicinājums saskaņot
Izpilddirektors aicina izstrādāt vienotu ES mēroga regulējumu ēku emisiju vērtībām. Pēc fon Lakuma domām, nelieli, lētāki pasākumi varētu ievērojami vairāk ietaupīt CO₂ citās ES valstīs. Federālā valdība arī plāno reformēt jaunos apkures noteikumus. Šīm izmaiņām būtu jāstājas spēkā no 2024. gada un jāpiedāvā lielāka atvērtība tehnoloģijām. Fon Lackum ir apņēmies nodrošināt tehnoloģiju atvērtu finansējumu no KfW.
Vēl viena viņa kritikas tēma ir siltumsūkņu neatbilstošā tīkla konstrukcija. Viņš apšauba, cik ilgtspējīga ir enerģijas pāreja, ja aukstajos mēnešos joprojām ir nepieciešama elektrība no brūnoglēm. Tas norāda uz nepieciešamību skaidri definēt ilgtspējīgas enerģijas izmantošanas pamatnosacījumus.
Mājokļu būvniecības izaicinājumi
Vēl viens aspekts ir skepse pret "būvniecības turbo", ko federālā būvniecības ministre Verēna Huberca vēlas ieviest pašvaldībās. Fon Lakums uzsver drosmīgo mēru steidzamību, kuri atbalsta ātru būvatļauju izveidi. Šo problēmu saasina pieaugošās procentu likmes, materiālu cenas un enerģijas izmaksas.
Līdz šim LEG Immobilien AG, kas pārvalda aptuveni 172 000 dzīvokļu, galvenokārt Ziemeļreinā-Vestfālenē, ir nolēmusi jaunus dzīvokļus nebūvēt. Vispārējā ekonomiskā nenoteiktība un spiediens radīt mājokļus par pieņemamu cenu ir nesaraujami pretrunā pašreizējiem izaicinājumiem.
Paralēli diskusijai par enerģētikas pāreju un izaicinājumiem būvniecības nozarē īpaši tiek uzsvērta uzņēmējdarbības nozīme pašreizējā ekonomikā. Tāpat kā tīmekļa vietne Definēts, uzņēmējdarbība tiek definēta kā uzņēmējdarbības akts, kas risina sarežģītas problēmas un bieži vien ietver jaunu uzņēmumu vai produktu izveidi. Šo jēdzienu lielākoties ieviesa austriešu ekonomists Džozefs Aloizs Šumpēters, kurš ieviesa terminu “radošā iznīcināšana”.
Uzņēmējdarbībai ir galvenā loma inovāciju veicināšanā un zināšanu pārveidošanā tirgojamos produktos. Tas dod ieguldījumu valsts ekonomikā, radot labklājību un radot darbavietas. Jo īpaši uzņēmējdarbības sociālais un ilgtspējīgais aspekts kļūst arvien svarīgāks, radot patērētāju jutīgumu pret videi draudzīgiem produktiem un palielinot izpratni par ekoloģisko praksi.