Būvniecības priekšnieks aicina samazināt nodokļus: šādi dzīvošana Vācijā kļūst lētāka!

Būvniecības priekšnieks aicina samazināt nodokļus: šādi dzīvošana Vācijā kļūst lētāka!

L’Immo podkāstā ZIA prezidente Īrisa Šēberla nesen apsprieda mājokļu būvniecības izaicinājumus Vācijā. Šēberls norādīja, ka valsts daļa jauno mājokļu izmaksās Vācijā ir 37 procenti, kas būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas. Viņa iestājas par inovatīvām idejām un fundamentālu reformu mājokļu būvniecībā, lai to veicinātu.

Viņas argumenta centrālais punkts ir īpašuma nodošanas nodoklis, ko viņa norāda kā nozīmīgu izmaksu faktoru. Pēc Šēberla domām, nekustamā īpašuma nodošanas nodokļa samazināšana varētu ne tikai samazināt būvniecības izmaksas, bet arī radīt lielākus ieņēmumus federālajām zemēm, jo ​​tās gūst labumu no 50 procentiem no pārdošanas nodokļa sadales.

Augstas ražošanas izmaksas Vācijā

CBRE analīze liecina, ka jauno dzīvokļu ražošanas izmaksas Vācijas pilsētās ir vidēji 5150 eiro par kvadrātmetru. Gandrīz trešo daļu no izmaksām, ap 1500 eiro, veido nodokļi un valsts nodevas. Tas ir ievērojams izmaksu trūkums salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Ražošanas izmaksas atšķiras Francijā un Somijā, kur tās ir aptuveni 5000 eiro katrā, līdz ievērojami zemākām cenām Polijā - 2130 eiro.

Jauno dzīvokļu izmaksu struktūru Vācijā veido dažādi faktori. Zeme maksā vidēji 1010 eiro par kvadrātmetru, kas ir zemākas par cenām Francijā, kur tās ir 2400 eiro Parīzē. Arī papildu būvniecības izmaksas Vācijā 490 eiro apmērā ir augstākas nekā Nīderlandē (420 eiro) un Polijā (75 eiro), kas vēl vairāk palielina kopējo deficītu.

Nodokļu slogs un starptautiskie salīdzinājumi

Īpaši ievērības cienīgs aspekts ir lielais valsts radīto izmaksu īpatsvars Vācijā. Papildus nekustamā īpašuma nodošanas nodoklim, kas atkarībā no federālās zemes svārstās no 3,5 procentiem Bavārijā līdz 6,5 procentiem Ziemeļreinā-Vestfālenē, svarīgi ir arī citi nodokļi. Starptautiskajā salīdzinājumā šo izdevumu daļa Nīderlandē ir 35 procenti, savukārt citās valstīs, piemēram, Zviedrijā un Francijā, ir aptuveni 20 procenti, un Austrija pat ir tikai 7 procenti.

Šēberls jautā, kāpēc Vācija nevar mācīties no panākumiem kaimiņvalstīs, kur jau ir samazinātas nekustamā īpašuma pārdošanas nodokļa likmes. Šie apsvērumi ir svarīgi, lai dzīvokļus atkal padarītu pieejamākus un panāktu reālu pavērsienu mājokļu būvniecībā.

Rezumējot, ir skaidrs, ka nākamie mēneši varētu būt izšķiroši, lai ar nodokļu atvieglojumiem un inovatīvām pieejām uzsāktu pārmaiņas Vācijas mājokļu būvniecībā. Jāskatās, kā politikas veidotāji reaģēs uz šiem izaicinājumiem.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, lasītājiem vajadzētu iepazīties ar analīzēm Haufe un CBRE konsultēties.