Chorin: 'Bretterbude' pārdots par 19 000 eiro – smiekli sociālajos tīklos!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Nekustamo īpašumu tirdzniecība Chorinā izraisa smieklus – uzmanības centrā ir māja, kurai ļoti nepieciešama renovācija, energosertifikāta prasības un juridiskie riski.

Chorin: 'Bretterbude' pārdots par 19 000 eiro – smiekli sociālajos tīklos!

Mājas pārdošana Chorinā šobrīd izraisa ievērojamu uzjautrinājumu sociālajos medijos. Īpašums, kas pazīstams kā "būda", ir mudinājis daudzus lietotājus izteikt ironiskus komentārus par ēkas stāvokli, kurai ir ļoti nepieciešama renovācija. Izsoles sākumcena ir 19 000 eiro, plus 18 procentu prēmija, kas sastāda 3420 eiro. Neskatoties uz tā apšaubāmo stāvokli, īpašums piesaista uzmanību ar zemajām cenām, izvirzot spekulācijas, ka to varētu īrēt par 19 000 eiro mēnesī kādā lielākajā pilsētā. Īpašuma fotoattēlos, cita starpā, redzams dārza krēsls vannas istabā un stikla durvis pirmajā stāvā, kas mudina lietotājus izteikt turpmākus ironiskus komentārus.

Īpašums, kas tika uzcelts ap 1930. gadu, ir pazīstams ne tikai ar savu neskaidrību. Būtisks juridiskais aspekts ir energosertifikāta trūkums. Patlaban izveide ir nodota ekspluatācijā, taču ar likumu tiek prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Apstāklis, kas pārdevējiem Vācijā varētu radīt nopietnas juridiskas problēmas, jo pārdošana bez derīga energosertifikāta tiek uzskatīta par administratīvu pārkāpumu. Saskaņā ar Ēku enerģētikas likumu (GEG) par energosertifikāta neuzrādīšanu draud naudas sods līdz 15 000 eiro. To pastiprina fakts, ka naudas sodi var sasniegt pat 10 000 eiro pat par nenozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, pieprasītās informācijas nesniegšanu īpašumu sludinājumos.

Juridiskās sekas trūkstošā energosertifikāta dēļ

GEG regulē pienākumu uzrādīt energosertifikātu un skaidri nosaka, ka pārdevējiem savos nekustamā īpašuma sludinājumos ir jānorāda energoefektīvi parametri. Turklāt energosertifikāts ir nepieciešams vēlākais pārbaudes laikā, lai gan ar digitālo versiju nepietiek. Šis pienākums attiecas uz gandrīz visām ēkām, izņemot dažus izņēmumus, tostarp sarakstā iekļautās ēkas un īpašumus, kuru platība ir mazāka par 50 m².

Papildu juridiskie aspekti ir tādi, ka, ja nav energosertifikāta, pārdevējiem ir arī jāprasa no pircējiem atlīdzināt zaudējumus pārdošanas gadījumā. Pircējiem šajā sakarā ir noteikts piecu gadu noilguma termiņš. Brokeriem ir pienākums norādīt uz energosertifikāta prasību un īpašuma sludinājumos sniegt pareizu informāciju. Noteikumu neievērošana var izraisīt gan naudas sodu, gan atbildības risku pārdevējiem un brokeriem. Ēkas enerģētiskā kvalitāte arī būtiski ietekmē tirgus vērtību, jo energoefektīvie īpašumi parasti maksā augstākas cenas.

Pārdevējs, kurš nopietni uztver ar energosertifikātu saistītos juridiskos un finansiālos riskus un rīkojas savlaicīgi, var izvairīties no būtiskām problēmām. Šajā konkrētajā gadījumā Chorin humoristiskā sabiedrības uztvere par “Zirnekļtīkla māju” ir interesants piemērs tam, kā sociālie mediji bieži spēlē lomu kontekstuālajā dialogā par nekustamo īpašumu, kas sniedzas daudz tālāk par vienkāršu skatīšanos. Jāskatās, kā attīstīsies šis neparastais gadījums.

Sīkāku informāciju par energosertifikāta prasību un juridiskajām sekām, kas saistītas ar īpašuma pārdošanu bez derīga energosertifikāta, iesakām ieskatīties detalizētajā aprakstā Nekustamā īpašuma strādnieks Frankfurte.

Tāpat lasītāji reportāžā atradīs interesantus ieskatus nekustamo īpašumu pārdošanas tēmā un to izaicinājumos Merkurs.