Cīņa par dzīvojamo platību: nomaiņas jaunbūves apdraud zemās īres cenas!
Nekustamais īpašums Šveicē: pieaugošās īres maksas, dzīvojamās platības trūkums un pretrunīgi vērtētās nomaiņas ēkas apdraud mājokļus par pieņemamu cenu.
Cīņa par dzīvojamo platību: nomaiņas jaunbūves apdraud zemās īres cenas!
Mājokļu situācija Šveicē kļūst arvien nedrošāka. Pieaugošais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem tiek apmierināts ar būvniecības aktivitātes stagnāciju, kas pēdējos gados būtiski paaugstinājusi īres maksas. Konkrēti, 2024. gadā īres maksas pieauga vidēji par 4,5 procentiem, kas ir lielākais pieaugums pēdējo 20 gadu laikā. NZZ ziņots. Tas ne tikai palielina īrnieku slogu, bet arī samazina pieejamu mājokļu piedāvājumu.
Mājokļu būvniecība Šveicē apstājas, kas situāciju vēl vairāk saasina. Ja laikā no 2004. līdz 2017. gadam bija plānoti vidēji 7,3 dzīvokļi uz 1000 iedzīvotājiem, tad laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam ir tikai 5,5. 2024. gadā kopumā tika apstiprināti aptuveni 49 000 jaunu dzīvokļu, kas ir par 2,1 procentu vairāk nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs, bet, ņemot vērā vajadzību ap 50, saglabājas aptuveni 50 000 dzīvokļi. Prognozes liecina, ka 2025. gadā tiks uzcelti tikai 42 000 jaunu māju, vienlaikus pieaugot iedzīvotāju skaitam, un līdz 2030. gadam tiek prognozēts 9,43 miljoni un līdz 2050. gadam 10,44 miljoni.
Nomaiņas jaunbūvju novērtējums
Maiņas būvniecība, kurā esošās mājas tiek nojauktas un aizstātas ar jaunām, ir pretrunīga. Šie būvniecības projekti saskaras ar pretestību, jo tie ir ne tikai saistīti ar troksni un netīrumiem, bet bieži vien arī izraisa ievērojamu mājokļu zaudēšanu par pieņemamu cenu. Īpaši tiek ietekmēti mazāki, vecāki īpašumi un vienģimenes mājas, bet arvien biežāk arī ēkas no 1960. līdz 1980. gadiem. Cīrihes kantonā 2022. gadā tika uzcelti aptuveni 7500 jaunu dzīvokļu, savukārt 2100 tika nojaukti, kas var radīt ievērojamus zaudējumus, jo NZZ nosaka.
Augstais imigrācijas līmenis būtiski veicina mājokļu trūkumu. 2024. gadā uz Šveici pārcēlās aptuveni 83 000 ārzemnieku, galvenokārt strādnieki no ES, savukārt valsts brīvo darba vietu līmenis jau ir zems – 1,08 procenti. Jo īpaši Cīrihē ir viszemākā vērtība Šveicē un, iespējams, Rietumu pasaulē – 0,07 procenti. Tas rada bažas par īres mājokļu pieejamību un protestus, kad aptuveni 100 īrnieku Cīrihē nesen saņēma paziņojumus par līguma pārtraukšanu. Šveices informācija norāda, ka situācija saglabāsies saspringta arī turpmākos piecus gadus.
Perspektīva un izaicinājumi
Pastiprinās politiskā un sabiedriskā diskusija par esošo dzīvojamo rajonu blīvēšanu, taču šādus projektus nereti kavē iebildumi. 2014. gada Teritorijas plānošanas likums arī kavē jaunu būvniecības darbību, jo jaunas apbūves zonas gandrīz nav noteiktas. Maigas blīvēšanas formas, piemēram, pārveidošana un pievienošana, bieži vien nav pietiekamas, lai apmierinātu pieprasījumu. Tomēr tiesību aktu prasības paredz jaunu ēku nomaiņu, lai radītu jaunu dzīvojamo platību un tādējādi izvairītos no pilsētu izplešanās.
Situācijas uzlabošanai nepieciešama apņēmība veicināt būvniecības projektus, iespējams, pat pielāgojot finansiālos stimulus, kas varētu stimulēt būvniecības aktivitāti. Ar negatīvu procentu likmju iespējamību nākotnē šeit varētu būt iespēja. Līdz tam pastāv liela varbūtība, ka mājokļu trūkums joprojām būs centrālais jautājums Šveicē.