AI maina sabiedrisko pakalpojumu: risinājums personāla trūkumam!
Austrija paļaujas uz mākslīgo intelektu publiskajā sektorā, lai cīnītos pret darbinieku trūkumu gaidāmās pensionēšanās dēļ.
AI maina sabiedrisko pakalpojumu: risinājums personāla trūkumam!
Valsts dienests Austrijā saskaras ar lielu izaicinājumu: aptuveni 41% darbinieku aizies pensijā nākamo 13 gadu laikā. Šis lielais pensionēšanās skaits liek valdībai rast inovatīvus risinājumus. Mākslīgajam intelektam (AI) ir jāuzņemas galvenā loma darbinieku trūkuma apkarošanā. Budžeta diskusijās Nacionālajā padomē federālais kanclers Kristians Stokers (ÖVP) un valsts sekretārs Aleksandrs Prēls pauda optimismu par iespējām, ko AI piedāvā, lai atvieglotu administratīvo darbu.
AI tehnoloģiju ieviešana publiskajā sektorā tiek uzskatīta par stratēģisku pasākumu darbinieku trūkuma ierobežošanai. Stokers un Prolls uzsvēra, ka mākslīgajam intelektam vajadzētu kalpot kā atbalsts administrācijai, neaizstājot darbiniekus. "Mums ir jānostiprina mūsu darbinieku prasmes, lai varētu pilnībā izmantot tehniskā progresa priekšrocības," Stokers turpināja. Tāpēc ir paredzētas visaptverošas darbinieku apmācības, lai nodrošinātu efektivitāti un jaunu tehnoloģiju izmantošanu.
Budžeta plānošana un digitalizācija
2025. un 2026. gadam Federālās kancelejas budžetā ir paredzēti attiecīgi 626 miljoni eiro un 549 miljoni eiro. Šie līdzekļi ir jāsamazina, ietaupot un pārdalot uzdevumus starp departamentiem. Nacionālās padomes budžeta komitejā jau ir apspriests dubultā budžeta projekts, kurā cita starpā skarti jautājumi, kas saistīti ar attīstību valsts dienestā un gaidāmo pensionēšanos.
Digitalizācijas kontekstā šiem gadiem būs pieejami arī līdzekļi 45 miljonu eiro (2025) un 53,2 miljonu eiro (2026) apmērā, lai veicinātu AI ieviešanu pārvaldē. "Mēs redzam lielu digitalizācijas potenciālu, lai panāktu ilgtermiņa izmaksu ietaupījumus," paskaidroja Prölls. Neskatoties uz sākotnējām izmaksām, atbildīgie sagaida ievērojamus ietaupījumus, palielinot efektivitāti.
Vienlīdzības loma
Vēl viens pozitīvs aspekts, kas tika uzsvērts apspriedēs, ir sieviešu īpatsvara palielināšanās valsts dienestā, kas šobrīd ir aptuveni 44%. Arī vadošajos amatos sievietes ir pārstāvētas labāk nekā iepriekš. Atbildīgie valdībā sagaida, ka gaidāmie digitalizācijas pasākumi varētu pozitīvi ietekmēt arī federālo ierēdņu pensionēšanās vecumu, jo tas kopumā ir augstāks nekā privātajā sektorā.
Šajā kontekstā tiek izstrādāta arī “AI karte”, kas ļauj paplašināt piekļuvi digitalizācijai un e-pārvaldei. Turklāt tiešsaistē tiek novērots antisemītisms, kas atspoguļo vēl vienu pašreizējo politiskās stratēģijas pasākumu punktu. Prēls norādīja uz vienotas Eiropas pieejas nepieciešamību, un gada beigās ir plānota federālās valdības antisemītisma stratēģijas pārskatīšana, kurā jau ir īstenoti 38 no 43 pasākumiem pašreizējā stratēģijā.
Ar šiem pasākumiem Austrijas valdība skaidri parāda, ka tā vēlas noteikt kursu uz modernu un ilgtspējīgu sabiedrisko pakalpojumu. Mākslīgais intelekts tiek uzskatīts par galveno tehnoloģiju, kuras mērķis ir apvienot cilvēkus un mašīnas administratīvajā procesā, lai radītu ilgtspējīgu un efektīvu darba vidi.
Kopumā pašreizējās norises atspoguļo nepieciešamību pārdomāt valsts dienestu, ņemot vērā paredzamo darbinieku trūkumu un digitalizācijas radītās problēmas. AI izmantošana ir ne tikai tehnisks, bet arī stratēģisks lēmums Austrijas administrācijas nākotnei.
Plašāku informāciju par budžeta plānošanu un AI nozīmi sabiedriskajos pakalpojumos skatiet ziņojumos no sn.at kā arī preses relīzē no ots.at.