Īres krīze Vācijā: kur pazuduši lētie dzīvokļi?

Īres krīze Vācijā: kur pazuduši lētie dzīvokļi?

Mājokļu krīze Vācijā turpina saasināties. Pēc pašreizējās informācijas, nekustamo īpašumu portāli uzrāda pārmērīgi augstas īres cenas, īpaši tādās pilsētās kā Minhene, Berlīne un Frankfurte. Diez vai ir iespējams atrast dzīvokli par 15 eiro kvadrātmetrā. Pieprasījums ir milzīgs, un daudzas vietējās pašvaldības dzīvokļu asociācijas cīnās ar gariem gaidīšanas sarakstiem, jo ​​izmisuši māju mednieki cīnās par katru pieejamo vietu. Tam ir ne tikai individuālas, bet arī ekonomiskas sekas, jo kvalificēti darbinieki un ārvalstu strādnieki izvairās pārvietoties, kas situāciju vēl vairāk saasina.

Mājokļu tirgus krīze turpinās jau aptuveni desmit gadus, un nav redzami nekādi ātri risinājumi. Būvniecības ministres Verēnas Hubercas (SPD) iniciētais Bauturbo likums ir paredzēts, lai paātrinātu mājokļu būvniecību, taču tā ietekme joprojām ir neskaidra. Tajā pašā laikā īres maksimālā robeža bieži tiek ignorēta, kas nozīmē, ka jaunajos līgumos īres maksas bieži vien ir krietni virs atļautajiem 10 procentiem virs vietējās salīdzinošās nomas maksas. Pašreizējie dati liecina, ka vidējā pamatīres maksa 14 lielākajās Vācijas pilsētās 2022.gadā bija 8,65 eiro par kvadrātmetru, savukārt nomas maksas mediāna par jauniem līgumiem pieauga līdz 13,43 eiro par kvadrātmetru.

Īres griestu pievilkšana

Tieslietu ministre Dr. Stefanie Hubig (SPD) plāno līdz 2029. gada beigām stingrāk noteikt īres griestus. Šie tiesību akti, kas ir spēkā kopš to ieviešanas 2015. gadā, ir paredzēti, lai palēninātu dzīvojamo māju īres maksas pieaugumu lielpilsētu teritorijās. Atkārtoti izīrējot, īres maksa var būt ne vairāk kā par 10 procentiem virs vietējās salīdzinošās nomas maksas. Problēma ar īres kontroli gan ir tā, ka būtiska nozīme ir pirmsnomas nomas maksai, kas jau tā pārsniedz atļauto, tāpēc daudzām jaunbūvēm šis noteikumu kopums īsti negūst labumu. BMJV ziņo par īres griestu pagarināšanu, kas tiek uzskatīta par pirmo soli īres likuma sakārtošanā īrnieku aizsardzības interesēs.

Galvenais debatēs par īres kontroles reformām apspriestais aspekts ir iespējamā privāto investoru atturēšana ar stingrākiem noteikumiem. Lai gan valsts mājokļu uzņēmumi nevar apmierināt pieprasījumu paši, koncentrēšanās uz īrnieku aizsardzību ar lētiem veciem līgumiem varētu pasliktināt mājokļu krīzi ilgtermiņā. Pieaug arī plaisa starp lētākiem vecajiem līgumiem un dārgākiem jaunajiem līgumiem, kas daudziem īrniekiem padara pārvākšanos nepievilcīgu. Pat mainoties dzīves apstākļiem, daudzi cilvēki neatsakās no saviem lētajiem dzīvokļiem.

Nākotnes perspektīva

Vācija ir izvirzījusi sev mērķi izvairīties no ārkārtējiem nomas apstākļiem, kādi ir vērojami tādās pilsētās kā Londona un Parīze. Bet ceļš uz turieni vēl ir garš. Kamēr tiek apspriesti galīgie priekšlikumi ierobežojumu atcelšanai, tiek uzsvērts, ka šiem pasākumiem būtu jāpievieno jaunas būvniecības ofensīvas. Tie cita starpā ietver subsīdijas sociālajiem mājokļiem un lielākus īpašuma nodokļus par neapbūvētu zemi, lai attiecīgi kontrolētu tirgus mehānismus. Tomēr neskaidrības par tirgus apstākļiem un notiekošā krīze apgrūtina skaidras prognozes sniegšanu. FAZ informē, ka mājokļu krīze turpināsies arī pārskatāmā nākotnē, kas daudziem cilvēkiem ir satraucoša realitāte.