Īres griesti: Hubertz cīnās par jaunām ēkām, neskatoties uz Savienības kritiku!

Īres griesti: Hubertz cīnās par jaunām ēkām, neskatoties uz Savienības kritiku!

Federālā būvniecības ministre Verēna Huberca (SPD) debatēs par īres griestus ir ieņēmusi skaidru nostāju un ir pretrunā Savienības kritikai. Viņa atklāj, ka īres kontrole neizraisa jaunbūvju samazināšanos. Tas ir būtisks arguments pašreizējā mājokļu politikas diskusijā, jo īres kontroles noteikumi neattiecas uz jaunbūvēm. Saistībā ar SPD politisko virzību pagarināt īres kontroli no 2014. līdz 2019. gadam ir skaidrs, ka šī iniciatīva sastopas ar Savienības pretestību. Neskatoties uz to, Huberts ir optimistisks par iespējamām vienošanām parlamentā un uzsver nepieciešamību piedāvāt investoriem plānošanas drošību. Uzņēmums šodien ziņo, ka vēlas radīt stimulus investīciju veicināšanai un neuzskata īres kontroli par galveno problēmu investīciju trūkuma dēļ. Drīzāk tiek uzsvērts, ka ir jāuzlabo vispārējie apstākļi mājokļu būvniecībā.

Pašreizējā situācija mājokļu būvniecībā uzrāda satraucošas tendences. Saskaņā ar aplēsēm šogad pabeigto dzīvokļu skaits samazināsies līdz 230 000, lai gan nepieciešami vairāk nekā 300 000. Tas ilustrē politisko apziņu par mājokļu būvniecības problēmu, kas šobrīd pieaug. Pēdējos mēnešos saasinājušās diskusijas par atkāpēm no standartiem un ātrāku apbūves zemes apzīmējumu piešķiršanu. Huberca un viņas partija ir apņēmusies īstenot "mājokļu būvniecības turbo", saskaņā ar kuru priekšroka ir jāpiešķir apbūves zemei ​​un turpmāk nevajadzētu pieļaut iebildumus pret būvniecības projektiem. Šī regula nāk no bēgļu krīzes 2015. gadā, un tā ir paredzēta, lai palīdzētu risināt mājokļu trūkuma problēmu. IWD uzsver, ka šie pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu būvatļauju skaita samazināšanos.

Ilgtermiņa izaicinājumi mājokļu celtniecībai

Īres griestus arvien vairāk vērtē kritiski, jo tas kavē ilgtermiņa investīcijas, īpaši attiecībā uz plānotajiem pasākumiem īres indeksa ierobežošanai, kas ietekmē investorus jaunbūvēs. Vēl viens svarīgs aspekts ir koncentrēšanās uz esošo ēku renovāciju, kur CO2 emisijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Pastiprinās diskusijas par emisiju efektivitāti, savukārt klasiskie energoefektivitātes aspekti vairs var nebūt priekšplānā.

Ģeopolitiskie konflikti un izaicinājumi, kas izriet no federālās valdības parāda paketes, ietekmē arī procentu likmes nekustamā īpašuma tirgū. Arī valdības iesniegtajai infrastruktūras paketei būtu jāpalīdz stabilizēt vai palielināt dzīvojamo rajonu vērtību. Šajā kontekstā kļūst skaidrs, ka starptautiskajam kapitālam ir liela nozīme Vācijas nekustamo īpašumu tirgū. Neskatoties uz pašreizējo situāciju, starptautisko investoru īpatsvars tirgū saglabājas salīdzinoši zems, īpaši luksusa segmentā, kur tas ir mazāks par 10%. Tomēr ārvalstu investori ir būtiski partneri mājokļu celtniecībā un renovācijā, lai pārvarētu tirgus izaicinājumus.