Jauna aizsardzība pret atlaišanu: valdība cīnās pret bezpajumtniecību!

Jauna aizsardzība pret atlaišanu: valdība cīnās pret bezpajumtniecību!

Federālā valdība plāno tālejošas izmaiņas īres likumā, lai aizsargātu īrniekus no dzīvokļa zaudēšanas un novērstu bezpajumtniecību. Federālā tieslietu ministre Stefānija Habiga (SPD) paziņojusi, ka pagarinās labvēlības perioda maksājumu, kas šobrīd palīdz esošajiem īrniekiem, kuriem ir parādi. Federālā darba grupa bezpajumtnieku palīdzības sniegšanai (BAGW) to atzinīgi vērtē, jo tas tiek uzskatīts par soli īrnieku atbalstam ārkārtas situācijās. BAGW rīkotājdirektore Sabīne Bēsinga uzsver, ka aizsardzība pret parastu atlaišanu ir nepieciešama šīs reformas sastāvdaļa.

Šobrīd īrniekiem, kuriem ir maksājumu kavējumi, ir iespēja izvairīties no ārpuskārtas uzteikuma, ja viņi šo parādu samaksā divu mēnešu laikā. Tomēr jaunā regula būtu jāattiecina arī uz parastajiem izbeigšanas gadījumiem. Tas nozīmētu, ka pat pēc tam, kad īres parādi ir pilnībā samaksāti, joprojām pastāv izbeigšanas risks, ko Bösings atzīmē kritiski. Šajā kontekstā viņa aicina izstrādāt visaptverošu pasākumu kopumu bezpajumtniecības apkarošanai un vairāk sociāli atbalstītu mājokļu nodrošināšanu.

Aicina veikt turpmākus pasākumus

Papildu balsis par izmaiņām nāk no Apvienotās asociācijas priekšsēdētājas Katjas Kipingas. Labvēlības perioda pagarināšanu viņa raksturo kā pozitīvu, taču uzskata, ka pasākumi ir neadekvāti. Kipings aicina ieviest stingrus noteikumus īres nozarē un pastiprināt īres kontroli, lai nodrošinātu mājokli par pieņemamu cenu.

Taču plānotās izmaiņas tiek sagaidītas ne tikai atzinīgi. Īpašnieku biedrība “Haus & Grund” pauž bažas un kritizē, ka priekšlikumi radītu būtisku slogu privātajiem namīpašniekiem. Biedrības ģenerāljuriste Inka-Marija Storma brīdina, ka likums sedz tikai īres parādus un avansa maksājumus, bet neņem vērā papildu izmaksas. Viņa uzsver, ka šis regulējums neatbilstošā situācijā varētu nostādīt privātos namīpašniekus, jo bieži vien viņiem tiek atstāta daļa prasījumu un pieaug neskaidrība par īri.

Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm aptuveni 531 600 cilvēku Vācijā tiek uzskatīti par bezpajumtniekiem, no kuriem aptuveni 47 300 tiek uzskatīti par bezpajumtniekiem. Turpmākie soļi, kas nepieciešami jaunā regulējuma ieviešanai un sociāli subsidēto mājokļu paplašināšana, joprojām ir galvenais politiķu izaicinājums.