Pētījums: Nekustamo īpašumu cenas turpina kristies – finanšu eksperts skaidro ietekmi uz pircējiem un īrniekiem.

Pētījums: Nekustamo īpašumu cenas turpina kristies – finanšu eksperts skaidro ietekmi uz pircējiem un īrniekiem.

Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de,

Dzīvokļu un māju pircēji šogad gūst labumu no ievērojami zemākām cenām pat lielajās pilsētās. Jaunākie dati liecina, ka kritums turpinās arī trešajā ceturksnī. Tajā pašā laikā īrnieki ir zaudētāju vidū; viņiem ir jārok dziļāk savās kabatās.

Kā norāda nozīmīgākie nekustamo īpašumu finansētāji, māju un dzīvokļu cenu kritums turpinās. Saskaņā ar Vācijas Pfandbrief Banku asociācijas (VDP) datiem, dzīvojamo īpašumu cenas trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni samazinājās vidēji par 1,7 procentiem. Salīdzinot ar to pašu periodu pērn, samazinājums ir par 6,3%, ziņo asociācija, kas cita starpā pārstāv Deutsche Bank, Commerzbank, Landesbanken un lielās krājbankas. Skaitļi liecina, ka nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanās prasa ilgāku laiku, nekā daudzi gaidīja. Atsākot kritumu, dzīvojamo īpašumu cenas Vācijā kritās jau piekto ceturksni pēc kārtas, liecina VDP dati. Būtiski cenu samazinājumi atkal bija arī komerciālajam nekustamajam īpašumam.

Galvenais cenu krituma iemesls ir straujais procentu likmju kāpums, kas sadārdzina kredītus un vēl vairāk samazina pieprasījumu pēc ēku finansējuma. Otrajā ceturksnī, saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem, dzīvojamo nekustamo īpašumu cenas kritās pārsteidzoši strauji par gandrīz desmit procentiem salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn – tas ir lielākais kritums kopš 2000. gada.

Septiņās lielākajās pilsētās, kur dzīvojamā platība ir īpaši trūcīga, dzīvojamo īpašumu cenas samazinājās par 1,3 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 5,7 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji valstī. Gada laikā lielākais cenu kritums bija Frankfurtē (9,1 procenti) un vismazākais Berlīnē (4,7 procenti). Diseldorfa, Hamburga, Ķelne, Minhene un Štutgarte atradās koridorā starp mīnus 5,1 un mīnus 6,8 procentiem.

Spēcīgs augšupejošs spiediens uz īres tirgu turpinājās, un jauno līgumu īres maksa trešajā ceturksnī pieauga par 5,8 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pēc VDP aprēķiniem, komerciālo nekustamo īpašumu cenu kritumi kārtējo reizi bijuši īpaši lieli. Par 10,6 procentiem, salīdzinot ar šo pašu ceturksni pagājušajā gadā, biroju īpašumi pirmo reizi kopš 2009. gada samazinājās dārgāk nekā mazumtirdzniecības īpašumi (-9,3 procenti). Tendence uz mājas birojiem un stingrākas enerģijas prasības rada spriedzi biroju tirgum, savukārt mazumtirdzniecības īpašumi cieš no tiešsaistes tirdzniecības tendences un patērētāju ierobežošanas inflācijas dēļ.

Turpinošais nekustamo īpašumu cenu kritums un paralēlais jauno līgumu nomas maksas pieaugums atstāj iespaidu uz visu nekustamo īpašumu tirgu. Pircēji gūst labumu no cenu krituma, savukārt īrniekiem nākas rakties dziļāk savās kabatās. Situācija ir īpaši sarežģīta lielajās pilsētās, jo dzīvojamā platība ir ierobežota un dārga. Turpinātā tirgus stagnācija un cenu kritums var ilgtermiņā ietekmēt visu nekustamo īpašumu nozari.