Mājokļu trūkums Vācijā: cenas aug, procentu likmes augstas – cik ilgi?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mājokļu trūkumam Vācijā nav redzams gals. Situācija pasliktinās, īpaši lielpilsētu teritorijās. Piemēram, Berlīnē ik gadu tiek uzcelti ap 13 000 jaunu dzīvokļu – ar 65 000 cilvēku pieplūdumu gadā. Taču lielākajai daļai cilvēku dzīvokļa īrēšana vai pat iegāde ir tikai sapnis, kuram pēc daudziem neveiksmīgiem dzīvokļa meklējumiem viņi vairs netic, ka tas piepildīsies. Līdzās piedāvājumu trūkumam liela nozīme ir arī cenu kāpumam un jo īpaši augstajām procentu likmēm: daudzām namu biedrībām investīcijas mājokļu celtniecībā vai nu vairs nav budžetā, vai arī ir...

Ein Ende der Wohnungsknappheit ist in Deutschland nicht abzusehen. Vor allem in den Ballungsräumen spitzt sich die Lage zu. In Berlin etwa entstehen jährlich etwa 13.000 neue Wohnungen – bei einem Zuzug von 65.000 Menschen pro Jahr. Doch eine Wohnung zu mieten oder gar zu kaufen ist für die meisten nur noch ein Traum, an dessen Erfüllung sie nach vielen vergeblichen Wohnungssuchen nicht mehr glauben. Neben der Knappheit an Angeboten spielen auch die gestiegenen Preise und insbesondere die hohen Zinsen ein große Rolle: Für viele Wohnungsbaugesellschaften ist ein Investment in den Wohnungsbau entweder nicht mehr im Budgetplan oder aber die …
Mājokļu trūkumam Vācijā nav redzams gals. Situācija pasliktinās, īpaši lielpilsētu teritorijās. Piemēram, Berlīnē ik gadu tiek uzcelti ap 13 000 jaunu dzīvokļu – ar 65 000 cilvēku pieplūdumu gadā. Taču lielākajai daļai cilvēku dzīvokļa īrēšana vai pat iegāde ir tikai sapnis, kuram pēc daudziem neveiksmīgiem dzīvokļa meklējumiem viņi vairs netic, ka tas piepildīsies. Līdzās piedāvājumu trūkumam liela nozīme ir arī cenu kāpumam un jo īpaši augstajām procentu likmēm: daudzām namu biedrībām investīcijas mājokļu celtniecībā vai nu vairs nav budžetā, vai arī ir...

Mājokļu trūkums Vācijā: cenas aug, procentu likmes augstas – cik ilgi?

Mājokļu trūkumam Vācijā nav redzams gals. Situācija pasliktinās, īpaši lielpilsētu teritorijās. Piemēram, Berlīnē ik gadu tiek uzcelti ap 13 000 jaunu dzīvokļu – ar 65 000 cilvēku pieplūdumu gadā. Taču lielākajai daļai cilvēku dzīvokļa īrēšana vai pat iegāde ir tikai sapnis, kuram pēc daudziem neveiksmīgiem dzīvokļa meklējumiem viņi vairs netic, ka tas piepildīsies. Papildus piedāvājumu trūkumam liela nozīme ir arī cenu kāpumam un jo īpaši augstajām procentu likmēm: daudzām namu biedrībām investīcijas mājokļu celtniecībā vai nu vairs nav iekļautas budžeta plānā, vai arī īres maksas būtu jāpalielina tiktāl, ka normālai mājsaimniecībai tas vairs nav iespējams. Konkrētas sekas ir tādas problēmas kā nabadzība vecumdienās, problēmas jaunām ģimenēm vai kvalificētu darbinieku imigrācijas traucējumi.

Situācija laukos ir savādāka nekā Berlīnē vai citās lielajās pilsētās. Šeit saimnieki ziņo, ka nevar atrast īrniekus labākajiem dzīvokļiem - piemēram, Bavārijas rajonā -, lai gan atšķirībā no Berlīnes infrastruktūra, piemēram, bērnudārzu rajonā, ir lieliska.

Vācijas būvindustrijas galvenās asociācijas rīkotājdirektors Tims Olivers Millers laikrakstam Berliner Zeitung sacīja: "Pie pašreizējām nekustamā īpašuma cenām un ēku procentu likmēm cilvēkam, kurš vēlas iegādāties 80 kvadrātmetru dzīvokli lielpilsētā, būtu jāpelna no 8000 līdz 10 000 eiro neto mēnesī. Neviens to nevar atļauties."

Skaitļi ir satraucoši: dzīvojamo māju būvniecībā pasūtījumi jau 2022. gada augustā bija samazinājušies par 23,8 procentiem reālajā izteiksmē, bet šā gada augustā – atkal par 6,5 procentiem, liecina trešdien publicētie Federālā būvniecības nozares statistikas biroja dati. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos pārdošanas apjomi būvniecības nozarē reāli bija par 4,0 procentiem mazāki nekā šajā periodā pērn, bet dzīvojamo māju celtniecībā – pat par 10,8 procentiem. Nav redzami uzlabojumi. Tims Olivers Millers: "Situācija mājokļu tirgū kļūst daudz sliktāka. Jo būvniecības projekti ir jāapstiprina pirms pasūtījumu saņemšanas, un saskaņojumu skaits krītas jau vairākus mēnešus. Līdz ar to nākamgad politiskais mērķis - 400 000 jaunu dzīvokļu - tiks tālu garām, un nav sagaidāms, ka tiks uzbūvēti pat 200 000 dzīvokļu."

Millere kritizē federālās valdības neizdarību un pārmet tai nepareizu prioritāšu noteikšanā: "Es nesaprotu, kā valsts var tērēt naudu tik daudzām lietām, bet draud izgāzties jautājumā, kas var izraisīt nopietnu sociālo krīzi - kad vairs nevar garantēt pamattiesības uz mājokli." Acīmredzot pēdējās krīzes sarunas neko nav panākušas: "Četras nedēļas pēc būvniecības samita ar federālo valdību mēs vēl neesam saņēmuši konkrētu signālu, kā lietām būtu jāturpina. Es to nesaprotu," sacīja asociācijas vadītājs Millers.

Nozarei ir skaidras idejas par to, kā nākamajā gadā varētu panākt zināmu atbrīvojumu no ārkārtas situācijas. Millere: "Mums ir nepieciešama KfW procentu samazināšanas programma ēkām ar EH55 standartu, lai varētu risināt visus jau apstiprinātos projektus, kas jau šodien ir plauktā." Biedrības vadītājs ir pārliecināts: “Ja būtu kredīti ar divu procentu procentiem mājokļu būvniecības projektiem, tuvākā gada laikā varētu uzcelt vēl desmitiem tūkstošu dzīvokļu un īres maksu maksāt par 10 vai 12 eiro, nevis 20 eiro par kvadrātmetru.

Millere saskata nepieciešamību pēc politiskas rīcības, jo pretējā gadījumā uzņēmumi no mājokļu būvniecības novērstos ekonomisko perspektīvu trūkuma dēļ: "Būvniecības nozarei neklājas slikti, bet mājokļu celtniecībai klājas slikti. Ja netiek uzbūvēti dzīvokļi, tad būvfirmas un amatnieki dodas uz citām jomām, piemēram, renovāciju vai infrastruktūru. Darāmā ir gana."

Federālā statistikas pārvalde publicējusi būtisku pasūtījumu pieaugumu visai būvniecības nozarei: augustā ienākošo pasūtījumu apjoms bija par 10,8 procentiem virs iepriekšējā mēneša līmeņa, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pat reāls pieaugums par 17,5 procentiem. Tims Olivers Millers skaidro, ka pašreizējie būvniecības nozares ekonomiskie rādītāji ir jāskata kontekstā: "Šī pozitīvā attīstība ienākošo pasūtījumu jomā ir laba, taču skaidrojama tikai ar vairākiem lieliem projektiem dzelzceļa būvniecībā. Tas ir pozitīvi dzelzceļa būvniecības uzņēmumiem, taču nevar un nevajadzētu slēpt, ka ienākošo pasūtījumu skaits dzīvojamo māju būvniecībā joprojām samazinās."

Pieaugums galvenajā būvniecības nozarē, no vienas puses, ir saistīts ar reālu pasūtījumu dubultošanos inženierbūvē, kurā pārsvarā ietilpst dzelzceļš, un, no otras puses, statistikas bāzes efektu, galu galā ienākošo pasūtījumu apjoms iepriekšējā gada tajā pašā mēnesī (2022. gada augustā) samazinājās par 15,6%. "Samazināšanās tikai vājinās statistisko efektu dēļ, nevis tāpēc, ka mājokļu celtniecībā ir sasniegts zemākais punkts vai tāpēc, ka politiķi ir veikuši pietiekami daudz pasākumu, lai beidzot situāciju mainītu," situāciju rezumē Mīlers asociācijas paziņojumā. "Visā būvniecības nozarē joprojām ir reāls pasūtījumu kritums par 7,6 procentiem pirmajos astoņos mēnešos, neskatoties uz labo attīstību inženierbūvē," saka Millere. "Tāpēc nav pārsteidzoši, ka pārdošanas apjomi augustā uzrādīja tikai reālu stagnāciju, salīdzinot ar jau tā slikto iepriekšējā gada rādītāju."

Tas, ka būvniecības nozarē pārdošanas apjomi nebija vēl sliktāki, ir saistīts arī ar statistisko ietekmi; galu galā kopš 2022. gada aprīļa ir ziņots par reālu pārdošanas apjomu kritumu.

Saskaņā ar ziņojumu www.berliner-zeitung.de, mājokļu trūkumam Vācijā nav gala. Situācija pasliktinās, īpaši metropolēs, piemēram, Berlīnē. Katru gadu Berlīnē tiek izveidoti aptuveni 13 000 jaunu dzīvokļu, bet tajā pašā laikā ik gadu uz pilsētu pārceļas 65 000 cilvēku. Tomēr pieaugušais pieprasījums un augstās cenas padara gandrīz neiespējamu vairumam cilvēku īrēt vai iegādāties dzīvokli. Tas ietekmē dažādus sabiedrības aspektus, piemēram, nabadzību vecumdienās, grūtības jaunām ģimenēm un šķēršļus kvalificētu darbinieku imigrācijai.

Sagaidāms, ka situācija mājokļu tirgū turpinās pasliktināties, jo vairākus mēnešus samazinās būvniecības projektu saskaņojumu skaits. Pēc galvenās asociācijas ģenerālmenedžera Tima Olivera Millera teiktā

Izlasiet avota rakstu vietnē www.berliner-zeitung.de

Uz rakstu