Mājokļu trūkums un zemais jaunu ēku skaits rada spriedzi nekustamo īpašumu sektoram – apstākļi renovācijai kļūst arvien nelabvēlīgāki.

Mājokļu trūkums un zemais jaunu ēku skaits rada spriedzi nekustamo īpašumu sektoram – apstākļi renovācijai kļūst arvien nelabvēlīgāki.

Nekustamā īpašuma tirgu ietekmē mājokļu trūkums un mazs jaunu ēku skaits. Tajā pašā laikā plānotā regulējuma reforma varētu vēl vairāk pasliktināt renovācijas nosacījumus. Saskaņā ar federālās energoefektīvo ēku norobežojošo konstrukciju asociācijas pasūtīto pētījumu renovācijas likme Vācijas ēku fondā pašlaik ir tikai 0,83 procenti. Bauherren-Schutzbund asociācijas veiktā aptauja arī parādīja, ka tikai aptuveni trešā daļa īpašnieku, kuriem ir vecāki īpašumi, plāno ar enerģiju saistītus modernizācijas pasākumus. Renovācijas un modernizācijas projektu aizkavēšanās, iespējams, galvenokārt saistīta ar šobrīd augstām būvniecības izmaksām. Tomēr uz šī fona likumdevēji plāno jaunu regulējumu, kas varētu vēl vairāk palielināt izmaksas.

Plānotā Bīstamo vielu rīkojuma reforma paredz, ka visi darbi esošajās ēkās, kas celtas līdz 1993.gada 31.oktobrim, bez īpašām aizdomām ir jāveic, ievērojot pilnīgus azbesta aizsardzības pasākumus un kā bīstamos atkritumus. Lai izvairītos no šādas “iznīcināšanas uz aizdomu pamata”, privātīpašumu īpašniekiem ir jāveic mērījumi, lai pierādītu, ka tajos nav azbesta piesārņojuma. Tomēr šie mērījumi bieži ir dārgi, un trūkst speciālistu. Tāpat vēl nav skaidrs, vai šie klīrensa mērījumi atbilst atkritumu likuma prasībām.

Privāto būvnieku asociācija (VPB) kritizē plānoto reformu. To mērķis nav ietaupīt uz nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, bet gan nodrošināt, lai privātie attīstītāji kā ķēdes vājākais posms būtu pilnībā atbildīgi par iespējamo piesārņoto vietu pārbaudi un iznīcināšanu. Celtniecības cilvēki bieži vien nespēj spriest, vai uzstādāmais materiāls ir vai nav bīstams. Tas varētu radīt nevajadzīgu finansiālu slogu privātajiem būvniekiem, jo ​​pat nepiesārņoti būvmateriāli būtu jālikvidē kā bīstamie atkritumi, ja attīrīšanas mērījumi ir pārāk dārgi vai nav pieejams eksperts. Tas varētu ievērojami palielināt izmaksas, nepanākot lielāku veselības aizsardzību.

Tāpēc plānotā regulējuma reforma varētu negatīvi ietekmēt tirgu. Privātos attīstītājus varētu ietekmēt papildu izmaksas un birokrātiski šķēršļi, kā rezultātā varētu tikt īstenots mazāk renovācijas un modernizācijas projektu. Tas ilgtermiņā varētu izraisīt turpmāku mājokļu trūkuma pieaugumu.

Saskaņā ar ziņojumu tz.de.