Mājokļu trūkums un zemais jaunu ēku skaits rada spriedzi nekustamā īpašuma nozarei: renovācija un modernizācija saskaras ar izaicinājumiem.
Mājokļu trūkums un mazs jaunu ēku skaits šobrīd rada spriedzi nekustamā īpašuma sektoram. Tajā pašā laikā apstākļi renovācijai, šķiet, kļūst arvien nelabvēlīgāki. Saskaņā ar federālās energoefektīvo ēku norobežojošo konstrukciju asociācijas pasūtīto pētījumu renovācijas likme Vācijas ēku fondā pašlaik ir tikai 0,83 procenti. Bauherren-Schutzbund asociācijas veiktā aptauja arī liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa vecāku īpašumu īpašnieku plāno ar enerģētiku saistītus modernizācijas pasākumus. Augstās būvniecības izmaksas ir izšķirošs faktors, kāpēc gan renovācijas, gan modernizācijas pasākumi norit lēni. Uz pieaugošās mājokļu krīzes fona vēl jo nesaprotamāk šķiet likumdevēja plānošana jaunam regulējumam, kas palielinātu renovācijas pasākumu izmaksas...

Mājokļu trūkums un zemais jaunu ēku skaits rada spriedzi nekustamā īpašuma nozarei: renovācija un modernizācija saskaras ar izaicinājumiem.
Mājokļu trūkums un mazs jaunu ēku skaits šobrīd rada spriedzi nekustamā īpašuma sektoram. Tajā pašā laikā apstākļi renovācijai, šķiet, kļūst arvien nelabvēlīgāki. Saskaņā ar federālās energoefektīvo ēku norobežojošo konstrukciju asociācijas pasūtīto pētījumu renovācijas likme Vācijas ēku fondā pašlaik ir tikai 0,83 procenti. Bauherren-Schutzbund asociācijas veiktā aptauja arī liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa vecāku īpašumu īpašnieku plāno ar enerģētiku saistītus modernizācijas pasākumus. Augstās būvniecības izmaksas ir izšķirošs faktors, kāpēc gan renovācijas, gan modernizācijas pasākumi norit lēni. Uz pieaugošās mājokļu krīzes fona vēl jo vairāk neizprotams šķiet, ka likumdevēji plāno jaunu regulējumu, kas varētu vēl vairāk sadārdzināt renovācijas pasākumu izmaksas. Saskaņā ar Merkur.de ziņojumu, tiek apspriesta Bīstamo vielu rīkojuma reforma. Attiecīgi visi darbi esošajās ēkās, kas celtas līdz 1993.gada 31.oktobrim, bez īpašām aizdomām būtu jāveic saskaņā ar azbesta aizsardzības pasākumiem un bīstamo atkritumu apglabāšanu. Tas radītu milzīgu finansiālu un birokrātisku slogu nekustamo īpašumu īpašniekiem. Lai izvairītos no “iznīcināšanas uz aizdomu pamata”, īpašumu īpašniekiem būtu jāveic mērījumi, kas rada papildu izmaksas. Iecerētā reforma izpelnījusies kritiku no Privātbūvju asociācijas (VPB), kas norāda, ka būvnieki parasti nespēj novērtēt riska situāciju attiecībā uz azbestu. Tas var radīt nevajadzīgu papildu finansiālu slogu. Tāpēc VPB aicina taisnīgāk sadalīt atbildību par iespējamo piesārņoto vietu apskati un likvidēšanu. Šī plānotā regulējuma reforma varētu būtiski ietekmēt nekustamo īpašumu tirgu un nozari. Īpaši privātie attīstītāji varētu tikt apgrūtināti ar lielu finansiālo slogu, kas varētu izraisīt turpmāku renovācijas un modernizācijas pasākumu aizkavēšanos. Jāskatās, vai reforma beidzot tiks apstiprināta un kādas konkrētas prasības tad tiks piemērotas.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de