Mājokļu trūkums un zemais jaunu ēku skaits rada spriedzi nekustamā īpašuma sektoram - finanšu eksperti brīdina par renovācijas izmaksu pieaugumu

Mājokļu trūkums un zemais jaunu ēku skaits rada spriedzi nekustamā īpašuma sektoram - finanšu eksperti brīdina par renovācijas izmaksu pieaugumu

Mājokļu trūkums un mazs jaunu ēku skaits šobrīd rada spriedzi nekustamā īpašuma sektoram. Tajā pašā laikā apstākļi renovācijai, šķiet, kļūst arvien nelabvēlīgāki. Saskaņā ar federālās energoefektīvo ēku norobežojošo konstrukciju asociācijas pasūtīto pētījumu renovācijas likme Vācijas ēku fondā pašlaik ir tikai 0,83 procenti. Bauherren-Schutzbund asociācijas veiktā aptauja arī parādīja, ka tikai aptuveni trešā daļa īpašnieku, kuriem ir vecāki īpašumi, plāno ar enerģiju saistītus modernizācijas pasākumus. Augstās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ne renovācijas, ne modernizācijas pasākumi neveicas. Šajā kontekstā likumdevējs plāno jaunu regulējumu, lai reformētu Bīstamo vielu rīkojumu, kas varētu vēl vairāk palielināt renovācijas izmaksas.

Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.merkur.de ziņojumu, saskaņā ar projekta 5.a punkta 2. punktu, visi darbi esošajās ēkās, kas tika uzceltas līdz 1993. gada 31. oktobrim, bez īpašām aizdomām būtu jāveic, ievērojot pilnīgus azbesta aizsardzības pasākumus un atkritumus apglabājot kā bīstamos atkritumus. Šī procedūra ir ārkārtīgi sarežģīta un attiecīgi dārga. Lai izvairītos no šādas “iznīcināšanas uz aizdomu pamata”, privātīpašumu īpašniekiem ir jāveic mērījumi, lai pierādītu, ka tajos nav azbesta piesārņojuma. Tomēr tas ir dārgi, un arī speciālistu ir maz. Tāpat vēl nav galīgi noskaidrots, vai klīrensa mērījumi atbilst atkritumu likuma prasībām.

Privāto būvnieku asociācija (VPB) kritizē šo Bīstamo vielu rīkojuma reformu. Lobisti nav ieinteresēti ietaupīt uz nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, bet gan tas, ka privātie attīstītāji kā ķēdes vājākais posms būtu tikai atbildīgi par iespējamo piesārņoto vietu pārbaudi un iznīcināšanu. Īpaši būvniecības cilvēki bieži vien nespēj paši spriest, vai uzstādāmais materiāls ir vai nav bīstams. Tas varētu radīt nevajadzīgu papildu finansiālo slogu un palielināt izmaksas par būvmateriālu kā bīstamo atkritumu likvidēšanu, nepiedāvājot lielāku veselības aizsardzību.

Šis plānotais regulējums varētu būtiski ietekmēt nekustamo īpašumu tirgu un nozari. Būvniecības izmaksas turpinātos pieaugt, kas, iespējams, varētu vēl vairāk ietekmēt jau tā zemo renovācijas tempu. Turklāt privātie izstrādātāji varētu saskarties ar finansiālām problēmām, jo ​​viņi būtu atbildīgi par iespējamo piesārņoto vietu pārbaudi un iznīcināšanu. Tas varētu novest pie tā, ka mazāk celtnieku veiks modernizācijas pasākumus, kas radītu papildu spriedzi tirgū.

Avots: saskaņā ar ziņojumu Merkurs