Mājokļu trūkums Vācijā: ko citas valstis dara labāk un ko mēs varam no tām mācīties
Saskaņā ar www.focus.de ziņojumu, jaunu dzīvokļu celtniecība Vācijā kļūst arvien grūtāka, jo pieaug procentu likmes un pieaug būvmateriālu izmaksas. Būvniecības eksperti baidās, ka labākajā gadījumā šogad tiks uzbūvēti 250 000 jaunu dzīvokļu, bet nākamgad tikai 200 000. Īpaši lielajās pilsētās pieejamu mājokļu trūkums izraisa īres maksas pieaugumu, lai gan pirkuma cenas krītas. Taču būvniecības krīze Vācijā nav atsevišķs gadījums. Saskaņā ar Lielbritānijas ēku asociācijas HBF pētījumu, Lielbritānijā ir viszemākā pieejamās dzīvojamās platības attiecība uz vienu iedzīvotāju starp visām 38 OECD valstīm. Līdzīgas problēmas pastāv arī citās attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Ķīnā un Kanādā. …

Mājokļu trūkums Vācijā: ko citas valstis dara labāk un ko mēs varam no tām mācīties
Saskaņā ar www.focus.de ziņojumu, jaunu dzīvokļu celtniecība Vācijā kļūst arvien grūtāka, jo pieaug procentu likmes un pieaug būvmateriālu izmaksas. Būvniecības eksperti baidās, ka labākajā gadījumā šogad tiks uzbūvēti 250 000 jaunu dzīvokļu, bet nākamgad tikai 200 000. Īpaši lielajās pilsētās pieejamu mājokļu trūkums izraisa īres maksas pieaugumu, lai gan pirkuma cenas krītas.
Taču būvniecības krīze Vācijā nav atsevišķs gadījums. Saskaņā ar Lielbritānijas ēku asociācijas HBF pētījumu, Lielbritānijā ir viszemākā pieejamās dzīvojamās platības attiecība uz vienu iedzīvotāju starp visām 38 OECD valstīm. Līdzīgas problēmas pastāv arī citās attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Ķīnā un Kanādā.
Interesants piemērs ir Jaunzēlande, kas ieviesa jaunus plānošanas noteikumus, lai veicinātu mājokļu būvniecību. Oklendas pilsētā iepriekšējās vienģimenes māju apmetnes tika noteiktas kā jauktas zonas, kurās varēja būvēt arī daudzģimeņu mājas. Rezultātā Oklendas dzīvojamais fonds līdz 2021. gada beigām pieauga par pieciem procentiem vairāk nekā bez izmaiņām. Īres cenas tur pieauga tikai par 20 procentiem salīdzinājumā ar citām Jaunzēlandes pilsētām un, ņemot vērā inflāciju, pat samazinājās vidēji par diviem procentiem gadā.
Singapūra ir arī veiksmīgi radījusi pieejamus mājokļus ar valsts mājokļiem un stingriem ierobežojumiem ārzemniekiem. Singapūras valdība pati būvē mājas un pārdod pilsoņiem tiesības tajās dzīvot uz 99 gadiem. Valsts iestādē HDB tagad atrodas 78,3 procenti no visiem Singapūras iedzīvotājiem. Taču modeli nevar viegli pārcelt uz Vāciju īpašās politiskās situācijas dēļ Singapūrā.
Japānā mājas tiek būvētas ātri un ar mazākiem noteikumiem, kā rezultātā ir zemākas īres maksas. Taču brīvo noteikumu dēļ cieš dzīves kvalitāte.
Ir arī citi jēdzieni, lai cīnītos pret mājokļu trūkumu citās valstīs. Kanāda cenšas ierobežot ārvalstu strādnieku un studentu skaitu, lai samazinātu pieprasījumu pēc mājokļiem. Francija plāno attīstīt "15 minūšu pilsētas", kur cilvēki var sasniegt visas galvenās vietas 15 minūšu pastaigas laikā. Nīderlande ir ieviesusi stingrus būvniecības noteikumus, lai apvienotu pieņemamas būvniecības metodes un ilgtspējību.
Vācijā varētu pieņemt dažādas pieejas no šīm valstīm. Piemēram, vairāk sociālo mājokļu celtniecība pēc Singapūras modeļa būtu viens no veidiem, kā vismaz daļēji atrisināt būvniecības krīzi. Turklāt atviegloti noteikumi un ātrāki apstiprināšanas procesi varētu paātrināt mājokļu celtniecību. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā Vācijas nekustamo īpašumu tirgus specifiskos apstākļus.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.focus.de