100 miljardi eiro mūsu pilsētām: jauns investīciju laikmets!

100 miljardi eiro mūsu pilsētām: jauns investīciju laikmets!

Federālais kabinets trešdien lēma par svarīgu soli, lai finansētu investīcijas infrastruktūrā Vācijā. Kopā no jaunizveidotā speciālā fonda būs pieejami 100 miljardi eiro, lai atbalstītu valstis un pašvaldības steidzami nepieciešamajā to infrastruktūras modernizēšanā. Šīs investīcijas ir daļa no fundamentālas finanšu politikas pārkārtošanas, kas notiek, reaģējot uz arvien neatbilstošāko Vācijas transporta infrastruktūras stāvokli, ziņo Hasepost.

Šīs paketes ietvaros pieņemtie jaunie likumprojekti regulē infrastruktūras projektu finansēšanu un efektīvu budžeta uzraudzību. Galvenais aspekts ir īpašo aktīvu sadale, kas tiek sadalīta starp valstīm saskaņā ar Kēnigšteinas atslēgu. Šī vienošanās tika noslēgta starp federālo kancleri un federālo zemju valdību vadītājiem.

Infrastruktūras veselība un valsts ieguldījumi

Investīciju nepieciešamība Vācijā ir milzīga. Neto publiskās investīcijas kopš 90. gadiem ir svārstījušās ap nulli, kā rezultātā ir samazinājies valsts kapitāla modernitātes līmenis. Ekonomistu apvienība jau bija aicinājusi izveidot īpašu fondu valsts investīciju finansēšanai, lai novērstu šo situāciju. Saimnieciskajā dienestā norāda, ka transporta infrastruktūras stāvoklis ir neatbilstošs un ietekmē visus transporta veidus. Tas uzsver rīcības steidzamību.

Likumprojekti paredz, ka investīciju pasākumi tiks finansēti tikai tad, ja tie sāksies pēc 2025. gada 1. janvāra. Turklāt štati turpmāk varēs izmantot tādu pašu strukturālo parāda elastību kā federālā valdība kā daļu no parāda bremzes, kas būtiski palielinās to budžeta elastību. Pasākumu apstiprināšanas iespēja tiek pagarināta līdz 2036. gada beigām, kas rada ilgtermiņa plānošanas horizontu.

Finansiālie apstākļi un izaicinājumi

Šī speciālā fonda ieviešana iet roku rokā ar fundamentālām izmaiņām pamatlikumā, kas pieļauj vēsus aizsardzības izdevumus un atsevišķu budžetu infrastruktūrai un klimata aizsardzībai ar kredīta atļaujām līdz 500 miljardiem eiro. Šīs izmaiņas jau ir radījušas dažādas interpretācijas, un daži to uzskata par vēsturisku lēmumu, bet citi uzskata, ka tas ir jaunās valdošās koalīcijas politisks solis.

Vispārējās ekonomiskās attīstības novērtējuma konsultatīvā padome (SVR Wirtschaft) ir kritizējusi šos pasākumus un arī iesaka ar satiksmi saistītos ieņēmumus, piemēram, kravas automašīnu nodevas un transportlīdzekļu nodokļus vairāk izmantot transporta infrastruktūras finansēšanai. Tāpat tiek apspriesta auto nodevas ieviešana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lietotāju finansējumu.

Ātrs lēmums par speciālā infrastruktūras fonda izveidi rada jautājumus par izdevumu iezīmēšanu un papildināmību. Līdz ar to koalīcijas līgums paredz skaidrus mērķus un noteiktas konkrētas investīciju jomas, lai nodrošinātu šo pasākumu jēgu un stabilitāti. Kritiķi brīdina, ka speciālā fonda līdzekļi potenciāli varētu tikt izmantoti jau ieplānotām investīcijām, kas grautu faktisko apzinātību.

Rezumējot, 100 miljardu eiro piešķiršana no speciālā fonda ir nozīmīgs solis ceļā uz valsts finansētās infrastruktūras uzlabošanu Vācijā. Atliek noskaidrot, vai noteiktie pamatnosacījumi un kontroles patiešām dos vēlamos rezultātus.