500 miljardi Vācijas nākotnei: vai birokrātija ir slepkava?

500 miljardi Vācijas nākotnei: vai birokrātija ir slepkava?

Jaunās federālās valdības ar nepacietību gaidītā infrastruktūras pakete tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem ekonomiskajiem projektiem Vācijā. Valsts turpmākajai attīstībai svarīgi ir tas, ka paketes apjoms ir 500 miljardi eiro. Šī iniciatīva ir daļa no speciālā fonda, kas tika apstiprināts 2025.gada martā, grozot Pamatlikumu, lai dotu iespēju veikt papildu aizdevumus finansētas investīcijas grūtībās nonākušajā valsts infrastruktūrā un līdz 2045.gadam panākt klimata neitralitāti. Fokuss  ziņo, ka šis īpašais fonds tiek uzskatīts par steidzami nepieciešamu publiskās infrastruktūras trūkumu, piemēram, salauztu ceļu un nolietotu tiltu dēļ. Taču pašlaik nav skaidra prioritāšu plāna attiecībā uz apstiprināšanas procedūrām un savlaicīgu līdzekļu izlietojumu.

Speciālais fonds ir paredzēts 12 gadiem, un to var izmantot tikai papildu ieguldījumiem infrastruktūrā. Īpaši jāatzīmē, ka aizdevumi no šī fonda netiek ieskaitīti parāda bremzē. Plāns paredz, ka 100 miljardi eiro nonāks valstīm un pašvaldībām, savukārt vēl 100 miljardi eiro ieplūdīs “klimata un transformācijas fondā”. Atlikušos 300 miljardus eiro paredzēts izmantot papildu federālajām investīcijām, kas atbilst 25 miljardu eiro gada summai. Federālā valdība piebilst, ka šie pasākumi varētu izraisīt ievērojamu federālo ieguldījumu pieaugumu nākamajos gados, potenciāli palielinoties par 50 procentiem.

Investīciju prioritātes un izaicinājumi

Infrastruktūras paketes ietvaros plānotas dažādas investīciju prioritātes. Tas cita starpā ietver 52 miljardus eiro federālo automaģistrāļu un ceļu paplašināšanai un remontam, īpaši aptuveni 5000 tiltu. Turklāt 150 miljardi eiro ir paredzēti dzelzceļa tīklam, īpašu uzmanību pievēršot 40 galvenajiem maršrutiem un svarīgiem digitalizācijas projektiem. Turklāt 28 miljardi eiro ieplūdīs vietējā sabiedriskajā transportā. 136 miljardi eiro plānoti enerģētikas infrastruktūras stiprināšanai un tiks ieguldīti elektrotīkla paplašināšanā līdz 2030.gadam.

Vēl viens infrastruktūras paketes mērķis ir ar apjomīgām investīcijām radīt vairāk nekā miljonu jaunu darba vietu. Tomēr birokrātiskais šķērslis joprojām ir liels izaicinājums. Eksperti steidzami aicina izstrādāt likumprojektu, lai paātrinātu plānošanas un saskaņošanas procesus, lai efektīvāk un ātrāk realizētu izdevumus. Vācijas ekonomika šobrīd piedzīvo izteiktu vājuma periodu, kas daļēji skaidrojams ar ilgstošajām apstiprināšanas procedūrām.

Finansējums un organizatoriskā struktūra

Tāpat federālā valdība plānojusi budžeta konsolidācijas pasākumus, kas ietver izaugsmes veicināšanu un papildu ietaupījumus, piemēram, pamata drošības reformu, kā arī ietaupījumus personāla un atbalsta programmās. Lai garantētu papildu ieguldījumus no speciālā fonda, izdevumiem investīcijām federālajā budžetā ir jāpārsniedz vismaz desmit procenti no kopējiem budžetā paredzētajiem izdevumiem. Jau 2025. gadā plānotas investīcijas gandrīz 19 miljardu eiro apmērā, kas būs daļa no kopējās aptuveni 37 miljardu eiro summas, kurā iekļauti arī līdzekļi Klimata un transformācijas fondam, kā arī valstu un pašvaldību investīcijas.

Rezumējot, var teikt, ka jaunā federālās valdības infrastruktūras pakete nes līdzi gan attīstības iespējas nākotnē, gan izaicinājumus birokrātijas un apstiprināšanas procedūru dēļ. Veiksmīgai īstenošanai varētu būt izšķiroša nozīme Vācijas modernizēšanā un tās konkurētspējas stiprināšanā.