Altenstadt investē bērnudārzā un atjauno Sonnenstrasse!

Altenstadt investē bērnudārzā un atjauno Sonnenstrasse!

Iedzīvotāju sapulcē Altenštatē 2025. gada 17. maijā, kas notika Gasthof Janser, mērs Andreass Kögls iepazīstināja ar dažādu svarīgu informāciju par pašvaldības finansēm. Neskatoties uz dažām tukšām vietām, pietiekami daudz iedzīvotāju ieradās, lai uzzinātu par aktuālām tēmām. Uzmanības centrā bija iedzīvotāju skaits, budžets un plānotās investīcijas. Saskaņā ar sniegto informāciju 2024. gadā pašvaldībā pastāvīgi dzīvoja 3498 iedzīvotāji, 27 dzimušie un 25 mirušie.

2024.gada administratīvais budžets ir aptuveni 8,3 miljoni eiro. Lielākais ienākumu avots bija ienākuma nodokļa dalība gandrīz 2,5 miljonu eiro apmērā. Tirdzniecības nodoklis 2024. gadam bija ievērojami zemāks – 934 000 eiro salīdzinājumā ar gandrīz 2,9 miljoniem eiro 2022. gadā. Prognoze 2025. gadam paredz pieaugumu līdz aptuveni 1,5 miljoniem eiro. Bija arī negatīvi aspekti: kopiena vairs nesaņem galveno piešķīrumu, jo iepriekšējā gadā bija pieejami 400 000 eiro.

Investīcijas un izdevumi

Lielākos izdevumus veido rajona nodeva, kas sastāda gandrīz 2,9 miljonus eiro. 2024. gada aktīvu budžets ir noteikts nedaudz zem 3,4 miljoniem eiro. Ievērojama šī budžeta daļa tiks novirzīta jaunos projektos, tostarp gandrīz miljons eiro jaunajam Schwabniederhofen caurceļam un Hohenfurcher Straße. Īpaša uzmanība tika pievērsta bērnudārza jaunas ēkas plānošanai un Sonnenstrasse renovācijai, kuras izmaksas tika lēstas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā, jau tagad ir pieejamas 400 000 eiro rezerves.

Papildus tika izsludināts atbalsts vecajai ugunsdzēsēju depo ar 8000 eiro un ugunsdzēsēju mašīnas (LF) 20 nomaiņas iegāde, kurai plānots 435 000 eiro pašu ieguldījums. Mērs Kögls arī norādīja uz demogrāfisko apkaimes plānošanas nepieciešamību, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem.

Nodokļu pamatnosacījumi

Pašvaldību finanšu kontekstā ir svarīgi izgaismot tirdzniecības nodokļa un īpašuma nodokļa B aprēķinu likmju izmaiņas 2024. gadā. Šīs novērtējuma likmes ir pakļautas būtiskām izmaiņām, kas izriet no aktīvās pašvaldību finanšu uzraudzības. 14,8 procenti pašvaldību ir palielinājušas tirdzniecības nodokļa likmi, kas daļēji skaidrojams ar centieniem novērst seguma trūkumus. Arī nekustamā īpašuma nodoklis B piedzīvoja pieaugumu par 14 procentpunktiem līdz 568 procentiem.

Šie palielinājumi ir ne tikai vietēji nozīmīgi, bet arī ietekmē uzņēmumu atrašanās vietas izvēli Vācijā. Vidējais nodokļu slogs ir ap 30 procentiem, kas ir viens no augstākajiem starptautiskajā salīdzinājumā. Augsts tirdzniecības nodokļu slogs var radīt ievērojamus konkurences apstākļus daudziem uzņēmumiem, īpaši pakalpojumu nozarē, kas ietekmē arī jaunu uzņēmumu dibināšanu.

Kopienu finansiālais stāvoklis ir zem spiediena, jo īpaši pieaugošo pakalpojumu izmaksu un bēgļu integrācijas dēļ. Tāpēc federālajām un štatu valdībām ir jāuzlabo pašvaldību finanšu resursi, lai izvairītos no nodokļu palielināšanas. Ņemot vērā šīs norises, diskusija par nodokļu ietvaru joprojām ir galvenā vietējās politikas tēma.