Dzelzceļa krīze: miljardu subsīdijas, bet cenu spirālei nav gala!

Dzelzceļa krīze: miljardu subsīdijas, bet cenu spirālei nav gala!

Deutsche Bahn gadiem ilgi tiek kritizēts. Klientu neapmierinātība kavēšanās un atcelšanas dēļ ir augsta. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka galvenais iemesls ir investīciju trūkums, pašreizējais Ifo institūta pētījums parāda citu ainu. Pēc pētnieku domām, dzelzceļa tīkla stāvoklis nav tik noplicināts, kā tiek plaši pieņemts. Neraugoties uz to, dzelzceļš saskaras ar milzīgu cenu kāpumu, kas pēdējā laikā radījis lielu ažiotāžu.

Viens no galvenajiem pētījuma rezultātiem ir konstatējums, ka cenu pieaugumu dzelzceļa braucieniem un remontdarbiem nevar pilnībā izskaidrot ar ārējiem faktoriem, piemēram, Ukrainas krīzi vai koronapandēmiju. Pētījuma autoram Fēliksam Beršinam ir aizdomas, ka pieaugumu galvenokārt izraisa atgūstamās naudas pārpalikums. Pēdējos gados valsts subsīdijas Deutsche Bahn ir palielinājušās par vairāk nekā 300 procentiem. Savukārt būvniecības apjoms pieaudzis tikai par 21 procentu, radot jautājumus par līdzekļu efektivitāti un sadali.

Cenu sprādziena cēloņi

Patērētāji cieš no augstā cenu pieauguma, ko patērētāju aizstāvji kritizē jau gadiem ilgi. Šie cenu pieaugumi bieži tiek parādīti kā tiešs ekonomisko apstākļu rezultāts, taču apsekojumi liecina, ka papildu izmaksas nevar pilnībā izskaidrot ar parastiem izmaksu faktoriem, piemēram, inflāciju vai palielinātām enerģijas izmaksām. Berschin lēš, ka Koronas un Ukrainas konflikta ietekme veido tikai 60 līdz 70 procentus no paaugstinātajām cenām.

Šķiet, ka dzelzceļa infrastruktūra zināmā mērā ir uzlabojusies. Iekšējie ziņojumi apstiprina tuneļu un sliežu ceļu stāvokļa uzlabošanos, savukārt pētījums atklāja nelielu tiltu stāvokļa pasliktināšanos. Šāda perspektīva liek pieņemt, ka pašreizējā kavēšanās nav tieši saistīta ar noplicinātu infrastruktūru. Faktiski tiek uzskatīts, ka vadības neveiksme ir nepilnību cēlonis.

Politiskās un ekonomiskās sekas

Tāpat eksperti norāda uz DB grupas asprātīgo lobēšanu, kas, iespējams, var tikt izmantota vairāk valsts resursu mobilizācijai. Šajā kontekstā Federālā tiesa ir norādījusi, ka dzelzceļš īsteno stratēģiju, lai slēptu faktisko nolietojumu un tādējādi attaisnotu papildu ieguldījumu nepieciešamību. Kritiķi pauž bažas, ka esošās investīcijas bieži vien nenoved pie reālas vispārējās renovācijas.

Kopumā situācija Deutsche Bahn liecina par sarežģītu politisko un ekonomisko faktoru mijiedarbību. Commerzbank galvenais ekonomists Jergs Krēmers brīdina, ka turpmāki papildu izdevumi var tikt izšķiesti būvniecības cenās. Pieprasījums pēc vadības maiņām kļūst arvien skaļāks, lai slimajā organizācijā ievestu svaiga gaisa elpu.

Tādēļ Deutsche Bahn saskaras ar izaicinājumu palielināt savu ieguldījumu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot savu klientu apmierinātību. Pieaug spiediens, lai skaidrāk paziņotu par augstajām cenām un uzlabojumu trūkumu un atklātu faktiskās problēmas. Kamēr dzelzceļa tīkla stāvoklis ir uzlabojies, atliek noskaidrot, vai Deutsche Bahn var veikt nepieciešamās izmaiņas.