Būvniecības nozare Vācijā: gaidāma stabilizācija un augšupeja!

Būvniecības nozare Vācijā: gaidāma stabilizācija un augšupeja!

Linesight Construction Markets Insights ziņojumā ir prognozēts, ka ES būvniecības sektorā notiks augšupeja, jo Eiropas būvniecības nozarē pēc grūtā 2024. gada ir vērojamas stabilizācijas pazīmes. Jo īpaši Vācija ir Eiropas vidū ar sagaidāmo izaugsmi 0,9% apmērā 2025. gadā un 2,9% 2026. gadā. Šo izaugsmi atbalsta visaptveroša infrastruktūras pakete no federālās valdības 500 miljardu eiro vērtībā. Mērena būvniecības izmaksu attīstība palīdz stabilizēt svarīgāko būvmateriālu, piemēram, vara, tērauda un dīzeļdegvielas, cenas.

Īpaši pozitīvi attīstās datu centru tirgus Vācijā, kas tiek raksturots kā dinamisks. Paredzams, ka IT jauda līdz 2029. gadam palielināsies līdz 3,3 GW, kas ir lēciens no 1,3 GW 2024. gadā. Frankfurte joprojām ir datu centru attīstības centrs, savukārt tiek attīstīta arī Reinas-Mainas apgabals, Berlīne un Reinzeme. Turklāt 88% elektroenerģijas Vācijas datu centriem nāk no atjaunojamās enerģijas.

Globālie izaicinājumi un iespējas

Neatkarīgi no pozitīvajiem notikumiem Vācijā, būvniecības nozare visā pasaulē sniedz sarežģītu ainu. Kā xpert.digital ziņots, izaugsme un izaicinājumi reģionāli atšķiras. Kamēr daudzās attīstītajās ekonomikās mājokļu sektors stagnē, infrastruktūras sektors piedzīvo augšupeju, pateicoties valdības investīciju programmām. Tas atspoguļojas arī Vācijā, kur 2023. gadā tiek prognozēts reāls pārdošanas apjomu kritums aptuveni 3,5% apmērā, pirms tam nākamajā gadā gaidāms neliels kritums.

Noskaņojums Vācijas būvniecības nozarē uzrāda nelielu uzlabošanos. Tomēr tas joprojām ir mērens, jo īpaši dzīvojamo māju celtniecībā, kas ir smagi skārusi un cieš no divciparu procentuālā apjoma krituma pārdošanas apjomos. Pabeigto dzīvokļu skaits ir krietni zem federālās valdības mērķa — 400 000 jaunu dzīvokļu gadā. Augstās būvniecības un finansēšanas izmaksas, kā arī normatīvie šķēršļi rada papildu spriedzi mājokļu celtniecībai.

Infrastruktūra un atjaunojamā enerģija

Savukārt infrastruktūras izdevumi pieaug. Vācija līdz 2032. gadam plāno izbūvēt vairāk nekā 10 000 kilometru jaunu elektrolīniju un modernizēt 7 000 kilometrus esošo tīklu. Šīs investīcijas ir daļa no ES dekarbonizācijas stratēģijas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vismaz līdz 42,5 %. Spānijā tiek plānotas jaunas līnijas, kuru garums ir aptuveni 5 kilometri, kas vēl vairāk veicinās sadarbību.

Izaicinājumi, ar kuriem saskaras būvniecības nozare, ir neizbēgami: kvalificētu darbinieku trūkums, augošās būvniecības izmaksas un ģeopolitiskā nenoteiktība rada spriedzi būvniecības projektu rentabilitātei visā pasaulē. Vairāk nekā pusei būvniecības uzņēmumu Vācijā ir grūtības aizpildīt vakances. Turklāt būvniecības nozarē pieaudzis bankrotu skaits. ES kopumā būvniecības produkcijas ainava ir pretrunīga – eirozonā ir neliels pieaugums, savukārt ES kopumā vērojams kritums.

ES rekonstrukcijas fondi identificē infrastruktūras projektus kā galveno izaugsmes virzītājspēku, kas, visticamāk, būs ļoti svarīgs nākamajos gados. Neraugoties uz visiem izaicinājumiem, būvniecības nozare ir globālās ekonomikas fundamentāls balsts, kas nākotnē varētu turpināt dinamisku attīstību.