Bavārijas pašvaldībām trūkst naudas: parādi strauji pieaug līdz rekordaugstam līmenim!

Bavārijas pašvaldībām trūkst naudas: parādi strauji pieaug līdz rekordaugstam līmenim!

Bavārijas pašvaldību finansiālais stāvoklis pēdējā gada laikā ir būtiski pasliktinājies. Bavārijas pilsētu, rajonu un pašvaldību izdevumi pieauga par 9,2 procentiem, savukārt ienākumi pieauga tikai par 5 procentiem. Tas noved pie tā, ka pašvaldību budžeti beidzas negatīvā teritorijā, kā rezultātā uz vienu iedzīvotāju veidojas 396 eiro deficīts. Salīdzinājumam, vidēji valstī ir 321 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ilustrē sarežģīto situāciju Bavārijā. Kopumā Vācijas pašvaldību finansējuma deficīts sasniedz 24,8 miljardus eiro, kas ir lielākais zaudējums kopš atkalapvienošanās sueddeutsche.de ziņots.

Būtisks šo notikumu aspekts ir tas, ka 90 līdz 95 procenti pašvaldību izdevumu ir saistīti ar obligātajiem uzdevumiem. Rezultāts ir nepietiekami ieguldījumi svarīgos infrastruktūras projektos, piemēram, skolās, ceļos un bibliotēkās. Parādu pieaugums Bavārijā ir virs vidējā, salīdzinot ar pārējo Vāciju. Kamēr pašvaldību vērtspapīru parādi un aizdevumi investīcijām visā valstī pieauga par 10 procentiem līdz 1780 eiro uz vienu iedzīvotāju, Bavārijā tie pieauga par 14 procentiem, kā rezultātā kopējie parādi vienam iedzīvotājam bija 1564 eiro. Tomēr parāda līmenis Bavārijā joprojām ir zemāks par valsts vidējo rādītāju br.de piezīmes.

Investīciju uzkrājums un nepilnības infrastruktūrā

Nepietiekamie ieguldījumi ir radījuši dramatisku renovācijas un investīciju aizkavēšanos. Tiek lēsts, ka valsts mēroga neatmaksātais apjoms ir aptuveni 215,7 miljardi eiro. Bavārijā īpaši skartas skolu ēkas: šajā jomā ir 31 procents no kopējā investīciju apjoma, t.i., aptuveni 67,8 miljardi eiro. Turklāt 56 procenti pašvaldību ziņo par būtiskiem vai nopietniem defektiem skolu ēkās. Tiek skartas arī citas jomas, piemēram, nepieciešamība pēc investīcijām ceļu izbūvē (ap 53,4 miljardi eiro), ugunsgrēku un katastrofu aizsardzībā (19,9 miljardi eiro), administratīvajās ēkās (19,5 miljardi eiro) un sporta hallēs un peldbaseinos (15,6 miljardi eiro).

Situācija pasliktinās, jo pieaug to pašvaldību skaits, kuras vairs nevar garantēt savas infrastruktūras uzturēšanu. To pašvaldību īpatsvars, kuras ziņo par problēmām ar skolu ēkām, pieauga no 11 līdz 17 procentiem. Pieaugums no 26 līdz 32 procentiem reģistrēts ceļiem un transporta infrastruktūrai. Šajā kontekstā KfW Bank pauž šaubas par to, vai federālās valdības īpašais “infrastruktūras” fonds būs pietiekams, lai sniegtu izšķirošu palīdzību pašvaldībām. Vācijas Pilsētu asociācijas prezidents tādēļ aicina ātri un vienkārši padarīt pieejamus līdzekļus, kas pašvaldībām jāsadala mērķtiecīgi un nebirokrātiski.