Bavārijas uzņēmumi cīnās ar klimata mērķiem: investīcijas stagnē!
Uzņēmumi Vācijā pastāvīgi iegulda 11% klimata aizsardzības pasākumos, savukārt neskaidrības un birokrātija rada izaicinājumus.
Bavārijas uzņēmumi cīnās ar klimata mērķiem: investīcijas stagnē!
Vācijā pieaug nenoteiktība par klimata mērķu sasniegšanu, savukārt ekonomika stagnē jau trešo gadu pēc kārtas. Pašreizējā Ifo institūta aptauja liecina, ka uzņēmumi turpina investēt 11% no saviem ieguldījumiem klimata aizsardzībā, lai gan šis rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu paliek nemainīgs. Vbw rīkotājdirektors Bertrams Brosards uzteic uzņēmumu apņemšanos risināt vides jautājumus, taču uzsver arī šķēršļus, ko rada birokrātija un augstās elektroenerģijas cenas. Šie faktori bieži bremzē nepieciešamos ieguldījumus un liek daudziem Bavārijas uzņēmumiem rīkoties vilcinoši un dažreiz dod priekšroku investīcijām ārvalstīs.
Bavārijas ekonomikā aptuveni 85% uzņēmumu klimata neitralitāti uzskata par konkrētu mērķi, savukārt 2021. gadā to norādīja tikai 45%. Tomēr daudzi uzņēmumi saskaras ar izaicinājumu atrast trūkstošos līdzekļus, lai reāli īstenotu klimata aizsardzības pasākumus. Īpaši satraucošs ir ifo institūta brīdinājums, ka klimata mērķi transporta nozarē, tostarp automobiļu ražotājiem, ir apdraudēti. BMW plāno līdz 2050. gadam samazināt CO2 izmešus par 90%, salīdzinot ar 2019. gadu, un šogad palielina investīcijas līdz vairāk nekā 9 miljardiem eiro.
Ambiciozi mērķi un izaicinājumi
Neraugoties uz optimistiskajām balsīm, ka Vācija lielā mērā virzās uz savu emisiju mērķu sasniegšanu līdz 2030. un 2045. gadam, ceļš tur ir akmeņains. Agora Energiewende 2030. gada mērķi raksturo kā ambiciozu, savukārt 2045. gada mērķis šobrīd tiek uzskatīts par tālu. Ifo pētnieks Žerome Volfs uzsver, ka klimata aizsardzības pasākumu tempam ir jāpalielina, lai nepalaistu garām vēlamos mērķus. Viņš kritizē īpaši sarežģīto situāciju satiksmes un ēku jomās.
Ekonomiskās politikas neskaidrības, piemēram, tās, kas saistītas ar finansēšanas programmām un CO₂ cenām, rada šķēršļus, kas uzņēmumiem apgrūtina klimata aizsardzības pasākumiem nepieciešamo uzsvaru. Tajā pašā laikā federālā valdība aicina izstrādāt pasākumu programmu, lai sasniegtu klimata mērķi 2040. gadam divpadsmit mēnešu laikā pēc vēlēšanu termiņa. Plānā, kas jāizstrādā līdz 2026. gada marta beigām, ir nepieciešami skaidri pamatnosacījumi un uzticams finansējums uzņēmumu atbalstam.
Koncentrējieties uz efektivitāti un atjaunojamo enerģiju
Galvenie motīvi, kas mudina uzņēmumus veikt klimata aizsardzības pasākumus, ir energoefektivitātes palielināšana, pašu CO₂ emisiju samazināšana un atjaunojamo energoresursu paplašināšana. Šīs pieejas ir ļoti svarīgas valsts klimata mērķu sasniegšanai. Tomēr neatkarīgā ekspertu padome klimata jautājumos saskata būtisku nepieciešamību rīkoties. Pastāv bažas, ka vērienīgie klimata mērķi 2040. gadam un klimata neitralitātes mērķis no 2045. gada, visticamāk, netiks sasniegti.
Kopumā situācija joprojām ir saspringta: lai gan investīcijas klimata aizsardzībā saglabājas stabilas, pašreizējā situācija prasa ātrākas, daudzveidīgas iniciatīvas, lai veiksmīgi pārvarētu globālās sasilšanas izaicinājumus. Bavārijas ekonomika cīnās ar nenoteiktību un birokrātiskiem šķēršļiem, kas spēcīgi ietekmē apņemšanos aizsargāt klimatu.