Tilta katastrofa: Berlīne cīnās par 500 miljardiem ātriem risinājumiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Investīcijas Vācijas infrastruktūrā: speciālā fonda 500 miljardu eiro steidzamība, darbības paātrināšanas un modernizācijas pasākumi.

Tilta katastrofa: Berlīne cīnās par 500 miljardiem ātriem risinājumiem!

Steidzamā nepieciešamība pēc investīcijām Vācijas infrastruktūrā šobrīd ir acīmredzama Berlīnē, kur Savienības un SPD darba grupu dalībnieki piedzīvoja 500 miljardu eiro speciālā infrastruktūras fonda nozīmi. Īpaši iespaidīgs piemērs ir trīs joslu Ringbahn tilts uz Berlīnes pilsētas apvedceļa, kas tika pilnībā slēgts akūtā sabrukšanas riska dēļ. Šis tilts, kuru katru dienu šķērso gandrīz 100 000 transportlīdzekļu, simbolizē Vācijas infrastruktūras pamesto stāvokli.

Nozīmīgām automaģistrāļu tīkla daļām, kā arī dzelzceļam un ūdensceļiem ir ļoti nepieciešama atjaunošana. Lai pārvarētu šos izaicinājumus, ir jābūvē jauni pārvades tīkli, ūdeņraža cauruļvadi, mobilo telefonu torņi un platjoslas kabeļi. Tomēr ilgstošas ​​plānošanas un apstiprināšanas procedūras kavē strauju paplašināšanos, kas ievērojami veicina investīciju atlikumu.

Nepieciešamas investīcijas un steiga

KPMG likums Kā aprakstīts, īpašais infrastruktūras fonds ir paredzēts, lai notīrītu vairākus gadus ilgušos ieguldījumus. Šai steigai ir izšķiroša nozīme ne tikai aizsardzības spējām un ekonomikas izaugsmei, bet arī Vācijas dekarbonizācijai. Investīciju atlikums atzīts par vienu no galvenajiem vājās ekonomiskās situācijas cēloņiem valstī, kas prasa steidzamu rīcību.

Bundesvēra operatīvais plāns paredz modernizēt infrastruktūru militārām vajadzībām, lai tā spētu reaģēt uz pašreizējām problēmām. Nākamo 12 gadu laikā plānotas investīcijas līdz 100 miljardu eiro apmērā, kas dos labumu valstīm un pašvaldībām. No klimata un transformācijas fonda tiek gaidīti papildu 100 miljardi eiro, lai gan šo līdzekļu sadales mehānismi ir jāizstrādā īstermiņā.

Šķēršļi un risinājumi

Tomēr administrācija saskaras ar papildu izaicinājumiem, jo ​​īpaši attiecībā uz darbinieku trūkumu pašvaldībās, kas apdraud tās rīcībspēju. Lai efektīvi izmantotu līdzekļus, administrācijai ātri jāpalielina kapacitāte. Nepieciešamība paātrināt plānošanu, iepirkumu un būvniecību ir ļoti svarīga.

Pašreizējais iepirkumu likums piedāvā iespējas projektu īstenošanai, taču tās bieži paliek neizmantotas. Projekta organizācijas optimizāciju var panākt, izmantojot šādus instrumentus:

  • Klare Projektverantwortung und Entscheidungsstrukturen schaffen.
  • Planungsbeschleunigung durch Onlinekonsultationen und private Projektmanager.
  • Einbindung des Baus in die Planung zur Nutzung von Know-how der Bauindustrie.
  • Generalunternehmer-Vergabe als Möglichkeit zur schnelleren Realisierung.
  • Verbesserung des Projektmanagements zur Vermeidung von Stillständen.
  • Partnerschaftliche Verträge zur Förderung der Zusammenarbeit.
  • Förderprogramme zur Weiterreichung von Mitteln an private Empfänger.

Neskatoties uz šo progresu, četrarpus gadi tiek uzskatīti par pārāk ilgu jaunu svarīgu tiltu būvniecībai. Pat bez plāna apstiprināšanas procesa ir nepieciešamas izņēmuma atļaujas no dabas aizsardzības iestādēm un plašas konkursa procedūras. Ja paskatās uz šobrīd slēgto Rahmedes viadukta statusu uz A45, kas kopš 2021. gada ir izraisījis ilgstošas ​​novirzes, kļūst skaidrs, ka katrs procesa posms ir saistīts ar tiesas prāvu un turpmākas kavēšanās risku.

Lai paātrinātu jaunā Ringbahn tilta un līdzīgu projektu būvniecību, koalīcijas līgums paredz neskaitāmus procesuālos vienkāršojumus. Tie būtu jāievieš turpmākajā infrastruktūras likumā, lai efektīvi risinātu problēmas un ilgtermiņā neitralizētu Vācijas slikto infrastruktūru.