Federālais budžets 2025. gadam: investīciju veicinātājs vai gaidāmās vājās vietas?

Federālais budžets 2025. gadam: investīciju veicinātājs vai gaidāmās vājās vietas?

Federālā valdība šodien prezentēja 2025. gada federālo budžetu, kas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu. Finanšu ministrs Larss Klingbeils skaidroja, ka tas nepieciešams, lai palielinātu ekonomikas potenciālo izaugsmi, kas pēdējos gados uzrādījusi ilgstošu vājumu. Saskaņā ar Dr. Floriana Šustera-Džonsona analīzi un Filipa Zīla-Gleknere kārtējam gadam plāno investīciju apjomu 116 miljardu eiro apmērā un aizsardzības izdevumus 62 miljardu eiro apmērā. Tā ir daļa no visaptverošas fiskālās paketes, kas nodrošina lielākus izdevumus aizsardzībai, infrastruktūrai un klimata aizsardzībai. Šie pasākumi ir steidzami nepieciešami, jo no 2027. gada paredzams, ka izdevumi jomās, uz kurām neattiecas īpaši noteikumi, samazināsies, ko nosaka fiskālais regulējums. Līdz ar to 2025. gada budžets parāda skaidru virzību uz lielākām investīcijām, lai gan plānošana līdz 2029. gadam arī paredz robus, kas 2027. gadā būs 22 miljardi eiro, 2028. gadā - 56 miljardi eiro un 2029. gadā - 66 miljardi eiro.

Federālā valdība arī uzsvērusi, ka no 2025. gada procentu izdevumi varētu samazināties par aptuveni 5 miljardiem eiro. Tomēr ir sagaidāms procentu izdevumu pieaugums federālā parāda pieauguma dēļ. Manevrēšanas masa mājsaimniecībā pašlaik ir aptuveni 24 procenti, ar iespēju līdz 2035. gadam samazināties līdz mazāk nekā 5 procentiem. Vienlaikus tiek prognozēta pieaugoša nepieciešamība pēc sociālajiem transfertiem, piemēram, elektroenerģijas cenu subsīdijām.

Nepieciešama reforma un stratēģijas

Ņemot vērā vēlamo izdevumu plānu, analīzē tika uzsvērta būtiska budžeta reformas nepieciešamība. Šai reformai jābūt vērstai uz ekonomikas izaugsmi, lai samazinātu nepieciešamību pēc subsīdijām un segtu procentu izmaksas. Viens priekšlikums paredz izveidot “Izaugsmes un ilgtspējīgu valsts finanšu komisiju”, kurā būtu iesaistītas tādas svarīgākās ministrijas kā Finanšu ministrija, Darba ministrija un Ekonomikas ministrija.

Lai stiprinātu Vācijas ekonomikas struktūras, nepieciešamas visaptverošas strukturālās reformas. Tie cita starpā ietver īsākas apstiprināšanas procedūras un piekļuvi kvalificētākiem darbiniekiem. Enerģijas cenu samazināšanās kopā ar birokrātijas samazināšanos arī varētu veicināt Vācijas kā uzņēmējdarbības vietas nostiprināšanos. Valsts modernizācijas atbalstam paredzēta tūlītēja investīciju programma ar mērķtiecīgiem investīciju stimuliem. Plānotie pasākumi ietver nolietojuma palielināšanu par 30 procentiem gadā investīcijām iekārtās un uzņēmumu ienākuma nodokļa pakāpenisku samazināšanu par vienu procentu gadā, sākot ar 2028. gadu, līdz 10 procentiem.

Valdības mērķis ir no 2032. gada samazināt kopējo nodokļu slogu uzņēmumiem līdz nedaudz zem 25 procentiem, kam vajadzētu palielināt uzņēmumu plānošanu un investīciju drošību. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu labi apmaksātu darbu drošību Vācijā.