Federālās zemes cenšas palielināt ieguldījumus: 500 miljardi eiro īpašos fondos!

Federālās zemes cenšas palielināt ieguldījumus: 500 miljardi eiro īpašos fondos!

Vācijā tika pieņemts grozījums pamatlikumā, kas izveido īpašu fondu 500 miljardu eiro vērtībā infrastruktūras un klimata aizsardzības veicināšanai. No tiem 100 miljardi eiro ir paredzēti federālajām zemēm nozīmīgu ieguldījumu veikšanai. Šo pasākumu steidzamību ir uzsvērušas vairākas federālās zemes, īpaši Hesenes premjerministra Borisa Reina (CDU) un Saksijas premjerministra Mihaela Krečmera (CDU) vadībā. Reins aicina pieņemt ātrus īstenošanas noteikumus, lai izveidotu "plānošanas paātrināšanas paketi". Krečmers uzsver nebirokrātiskas īstenošanas nozīmi, jo investīcijām būtu jāieplūst ceļos, dzelzceļos, enerģētikas infrastruktūrā, digitalizācijā un klimata aizsardzībā.

Federālais finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) plāno 25. jūnijā iesniegt Ministru kabinetā 2025. gada federālo budžetu un likumu par īpašā fonda izveidi. Visām ministrijām līdz nākamajai pirmdienai jāiesniedz taupīšanas priekšlikumi saviem budžetiem. Zārlandes premjerministre Anke Rēlingere (SPD) atbalsta Klingbeila plānus un uzsver, ka investīcijām nedrīkst ļaut aizplūst, bet gan nodrošināt ekonomikas stimulu. Turklāt ir svarīgi pasargāt pašvaldību un valsts budžetus no jauniem slogiem, īpaši pēc pēdējās nodokļu tāmes, kas ir palielinājusi finansiālās bažas starp valstīm un pašvaldībām.

Infrastruktūras politikas reforma

CDU/CSU un SPD koalīcijas līgums paredz visaptverošu jaunu sākumu Vācijas infrastruktūras politikā. Mērķis ir apkarot investīciju kavējumus, izmantojot pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai radītu pamatu ātrākai infrastruktūras projektu īstenošanai. Papildu apjoms 100 miljardu eiro apmērā būs pieejams ar Klimata un transformācijas fonda (KTF) starpniecību.

Galvenās reformas ietver plānošanas, apstiprināšanas un iepirkumu likuma pārskatīšanu, lai projektus varētu īstenot ātrāk un efektīvāk. Mērķis ir izveidot vienotu, elastīgu procesuālo likumu, kas darbojas ar skaidriem pienākumiem un saīsinātiem procesiem. Procesuālā likuma “viens pret daudziem” mērķis ir padarīt formalizētās procedūras elastīgākas, vienlaikus novēršot dubulto testēšanu un tikai vienreizēju vides testēšanu.

Stratēģijas projektu paātrināšanai

Reformas paredz, ka jaunu ēku nomaiņai turpmāk netiks izvirzītas plānošanas saskaņošanas prasības un plānojuma saskaņošana tiks pasludināta par normu. Turklāt ir iespējams agrīni uzsākt pasākumus svarīgiem projektiem. Lai atvieglotu kompensācijas un aizvietošanas pasākumu noteikšanu un iekļaušanu tīklā, tiks ieviests Dabas teritorijas prasību likums. Plānošanas un apstiprināšanas procesu digitalizācija ir arī galvenā problēma, lai palielinātu efektivitāti.

Vēl viens svarīgs moments ir iepirkumu likuma reforma. Tādējādi tiek novērsta valsts iepirkumu palātu lēmumu pārsūdzēšanas apturošā ietekme. Tas paredzēts, lai paātrinātu infrastruktūras projektu īstenošanu un nodrošinātu skaidrus pienākumus un efektīvu projektu vadību no publisko attīstītāju puses. KPMG likumā ir uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi, lai pašvaldības spētu veidot zināšanas un samazināt administratīvos šķēršļus. Šo visaptverošo pasākumu veiksmīgai īstenošanai nepieciešama cieša sadarbība starp federālajām, valsts un vietējām pašvaldībām.